6. un 7. februārī Rīgā, kultūrtelpā “Hanzas Perons”, pirmoreiz Latvijā tiks izrādīta performance “UBU” – viens no spilgtākajiem amerikāņu režisora Roberta Vilsona radošā mantojuma darbiem. Šī viesizrāde kļūs par nozīmīgu notikumu Latvijas teātra dzīvē, piedāvājot skatītājiem sastapties ar meistara unikālo estētiku un domāšanas veidu.
Roberts Vilsons – teātra valodas radītājs
Roberts Vilsons (1941–2025) bija mākslinieks, kurš būtiski pārveidoja mūsdienu teātra izteiksmes līdzekļus. Viņa darbos gaisma kļuva par līdzvērtīgu izrādes tēlu, žests – par jēgpilnu zīmi, bet pauze – par dramaturģisku notikumu.
Vilsona estētika veidojusies arhitektūras, dizaina un tēlotājmākslas krustpunktā, piešķirot izrādēm precīzu ritmu, ģeometrisku kompozīciju un emocionāli koncentrētu vizuālo valodu.
Starptautiski atzīts radošais mantojums
Režisors dzimis Teksasā, studējis dizainu Ņujorkā, arhitektūru Arizonā un glezniecību Parīzē. 1993. gadā viņš saņēma Venēcijas biennāles “Zelta lauvu”, bet 1997. gadā kļuva par pirmo amerikāni, kurš apbalvots ar Eiropas Teātra balvu.
Vilsons sadarbojies ar pasaulē pazīstamiem māksliniekiem no dažādām nozarēm, radot darbus, kas uzskatāmi par pārlaicīgiem un joprojām ietekmē laikmetīgo skatuves mākslu.
Trīs estētiku satikšanās izrādē “UBU”
Performance “UBU” ir radusies kā drosmīga trīs radošo personību – franču dramaturga Alfrēda Žarī, katalāņu mākslinieka Žoana Miro un amerikāņu režisora Roberta Vilsona – estētiku sadursme.
Izrādes pirmizrāde notika Palmas Laikmetīgās mākslas muzejā Maljorkā, vietā, kas cieši saistīta ar Miro radošo mantojumu. Tieši viņa vizuālie motīvi kļuvuši par būtisku izrādes mākslinieciskās valodas daļu.
No absurda lugas līdz teatrālai fantasmagorijai
Alfrēda Žarī luga par karali Ibī, kas pirmoreiz tika iestudēta 1896. gadā, savulaik satricināja publiku un pavēra ceļu absurda teātrim. Gadu gaitā Žoans Miro atkārtoti atgriezās pie šiem tēliem, veidojot groteskas interpretācijas vizuālajā mākslā.
Vilsona “UBU” apvieno šīs tradīcijas vienotā skatuviskā telpā, radot vizuāli piesātinātu, daudzslāņainu un simbolisku pasauli.
Vizuālā valoda bez robežām
Izrādē skatītāji piedzīvo daudzvalodu pantomīmu, spilgtus gaismu zīmējumus, sirreālistiskus objektus un dinamisku kustību partitūru. Avīžpapīrs pārtop par scenogrāfijas elementu, bet lelles ieņem nozīmīgu vietu skatuves telpā.
Šī nav tradicionāla izrāde, bet drīzāk dzīvs mākslas audekls, kas nepārtraukti mainās un izaicina skatītāja uztveri.
Reta pieredze Latvijas skatītājiem
“UBU” ir otrais Roberta Vilsona darbs, ko redzēs Rīgas publika. Iepriekš skatītājiem bija iespēja piedzīvot Mihaila Barišņikova monoizrādi “Vēstule cilvēkam”.
Performance tiks izrādīta 6. februārī plkst. 19.00, kā arī 7. februārī plkst. 13.00 un 19.00. Izrāde skanēs ar audiopavadījumu angļu un latviešu valodā. Ieteicamais vecums – no 12 gadiem.