Taču kopš Maduro gāšanas 3. janvārī neviens tankkuģis nav devies no Venecuēlas uz Ķīnu, iepriekš ziņoja laikraksts “The Wall Street Journal”, atsaucoties uz “Kpler” datiem. Vašingtona paziņojusi, ka kontrolēs Venecuēlas naftas eksportu, un tagad tankkuģi tās naftu piegādā tikai uz ASV.
Saskaņā ar “Kpler” datiem, Ķīna 2025. gada otrajā pusē saņēma aptuveni 440 000 barelu Venecuēlas naftas dienā. Tie ir aptuveni 4% no tās importa. Pekina tik ļoti uzticējās Maduro režīmam, ka ieguldīja aptuveni 9 miljardus dolāru naftas ķīmijas kompleksa būvniecībā Dzjejanas pilsētā, Guandunas provincē, kas paredzēts Venecuēlas smagās naftas pārstrādei.
Maskava varētu apiet Pekinu
Pekinā arī pieaug aizdomas, ka Maskava varētu būt to aptinusi ap pirkstu un vienojusies ar pašreizējo Vašingtonas administrāciju par sava veida Venecuēlas apmaiņu pret Ukrainu – pareizāk sakot, par ietekmes sfēru sadalīšanu, uzskata Frankopans.
Pēc ASV operācijas daudzi plašsaziņas līdzekļi atcerējās Fionas Hilas runu Kongresā 2019. gadā, kura bija atbildīga par Krieviju Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā Baltajā namā.
Hila vēlāk atklāja, ka Krievijas amatpersonas bija vairākkārt izteikušas “ļoti dīvainu apmaiņas priekšlikumu”, saskaņā ar kuru Maskava samazinātu atbalstu Maduro, ja ASV piešķirtu tai lielāku brīvību Ukrainā.
Tas nebija oficiāls piedāvājums, bet gan “mājiens, pieskāriens, acu pamirkšķināšana, piedāvājums noslēgt darījumu”, atzīmēja Hila. Tā paša gada aprīlī viņa teica, ka dodas uz Maskavu, lai skaidri pateiktu Kremlim: “Ukrainas un Venecuēlas jautājumi nav saistīti.”