AT pauda, ka tiesiskajā regulējumā nav noteikts skaidrs pamats tam, kas ļautu operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju nodot KP izmantošanai administratīvajā procesā.
LETA jau vēstīja, ka KP 2021. gadā ar KNAB savāktās informācijas palīdzību atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.
Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”, SIA “Rere būve”, SIA “Re&Re”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”, “LNK Industries” un SIA “Merks”. Tiesa “RBSSKALS būvvadība” jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests. Astoņas no desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu.
Apvienotā lieta tika ierosināta pēc “Skonto būves”, “Latvijas energoceltnieka”, “Rere būves” un tās mātesuzņēmuma AS “Rere grupa”, “Arčers” un tā mātesuzņēmuma AS “UGN”, “LNK Industries” un tā mātesuzņēmuma SIA “LNK (Latvijas novitātes komplekss)”, “Abora” un tās mātesuzņēmuma SIA “Tehnocentrs”, “Re&Re”, kā arī “Merks” un tā mātesuzņēmuma “Merko Ehitus” iesniegumiem.
Administratīvā apgabaltiesa noraidīja 13 būvfirmu pieteikumu par KP 2021. gada 30. jūlija lēmuma atcelšanu būvnieku karteļa lietā.
KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nepārsūdzēja divi – “Velve”, ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja “uzticamības atjaunošanai”, kā arī “RBSSKALS būvvadība”.
Pieteicējiem nelabvēlīga sprieduma gadījumā būtu jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstētu piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varētu sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.