Izstāde atklāj Sarkandaugavas pārmaiņas gadsimtu garumā
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa ir atvērusi jaunu izstādi “Sarkandaugava 11 fotostāstos”, kas piedāvā unikālu iespēju iepazīt šīs Rīgas apkaimes vēsturi no 19. gadsimta nogales līdz mūsdienām. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, izstāde, kas norisinās no 2026. gada 15. janvāra līdz 15. martam, eksponē 11 vēsturiskas fotogrāfijas, kurās dokumentētas Sarkandaugavas ainavas un nozīmīgas vietas. Tās papildina mūsdienu fotofiksācijas digitālā formātā, ļaujot apmeklētājiem izsekot līdzi apkaimes transformācijai gadsimta laikā. Dauderu muzeja misija ir iepazīstināt ar Sarkandaugavas unikālo raksturu un vēsturi, un šī izstāde ir viens no veidiem, kā to īstenot. Izstādē redzamās fotogrāfijas nāk no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumiem, tostarp no fotogrāfa Oskara Emīla Šmita kolekcijas, kas iemūžinājis Sarkandaugavu pirms Pirmā pasaules kara, kā arī no mecenāta Gaida Graudiņa kolekcijas, kas datētas ar 20. gadsimta 20.–30. gadiem.
No lauku apvidus līdz industriālam centram
Sarkandaugava 19. gadsimta sākumā vēl bija kluss lauku apvidus ar Daugavas atteku, mežiem un smilšu kāpām. Tomēr līdz gadsimta beigām tā bija pārtapusi par industriālu Rīgas rajonu, ko raksturoja nozīmīgas rūpnīcas un transporta maģistrāles. Šo industriālo transformāciju īpaši uzskatāmi atspoguļo salīdzinājums starp vēsturiskajām fotogrāfijām un mūsdienu skatiem. Izstādē izceltas tādas rūpniecības attīstības simbolizējošas fabrikas kā “Provodņik” un “Buffalo”. Līdztekus rūpniecības objektiem veidojās arī strādnieku dzīvojamie kvartāli, kas sākotnēji bija nelielas koka ēkas, bet vēlāk pārtapa par lieliem īres namiem, daļa no kuriem saglabājusies līdz mūsdienām.
Izturējušie laika pārbaudi un zudušās ainavas
Izstādē apskatāmas gan laika gaitā zudušas ainavas un objekti, gan arī tie, kas joprojām ir sastopami apkaimes vidē. Viena no fotogrāfijām demonstrē alus darītavas “Waldschlößchen” (dibināta 1865. gadā, mūsdienās “Aldaris”) kompleksu, kurā kādreiz atradās arī īpašnieka savrupmāja. Senākās fotogrāfijas, ko veidojis skolotājs un ceļotājs Oskars Emīls Šmits, ļauj novērtēt apkaimes apbūvi ap 1900. gadu, kā arī aplūkot Sarkankalna slimnīcu un Ozolaines bāreņu patversmi. Savukārt fotogrāfijas no Gaida Graudiņa kolekcijas atklāj 20. gadsimta 20.–30. gadu Sarkandaugavu, parādot gan toreiz plašo Sarkandaugavas upi, gan ainavu pie Svētās Trīsvienības baznīcas, ieeju Aleksandra augstumu slimnīcā un “Waldschlößchen” alus darītavas ēkas. Kā raksturo Viola Ozoliņa, Dauderu nodaļas krājuma glabātāja, Sarkandaugava saglabājusi daļu no “Deglava Rīgas” – zemnieku, zvejnieku būdiņām un strādnieku namiņiem, kas tiek atjaunoti un papildina apkaimes unikālo kolorītu.
Dauderu nams un tā vēsture
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa atrodas greznajā “Dauderu” namā, kas pats par sevi ir liecinieks daudziem vēstures notikumiem. Nams celts 1898. gadā kā alus darītavas “Waldschlössen” īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa. Tas ir eklektisma stilā celts nams ar tornīšiem un kolonnām, ko ieskauj ainavisks parks. Vēlāk nams bijis Latvijas Kredītbankas īpašumā, un no 1937. gada kalpojis par Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci. Padomju gados ēkā atradās bērnudārzs un citas iestādes, taču, par spīti nolaistībai, ēka saglabāja savus vēsturiskos elementus. 1988. gadā tika pieņemts lēmums par muzeja izveidi ēkā, lai uzņemtu Gaida Graudiņa dāsni Latvijai dāvāto kolekciju. Muzejs atklāts 1990. gadā un šobrīd piedāvā gan pastāvīgo ekspozīciju, gan mainīgās izstādes.