Bērziņa vēstulē valdībai pauž bažas par vēja parka projektu
Deputāte Inga Bērziņa ir nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņai, kā arī atbildīgajiem nozaru ministriem – klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram un ekonomikas ministram Viktoram Valainim. Vēstulē viņa aicina rūpīgi izvērtēt Dienvidkurzemē plānoto vēja parka “K2 Ventum” projektu. Kā informē portāls jauns.lv, Bērziņa uzsver, ka šis projekts ir jāvērtē nevis kā lokāls konflikts, bet gan kā tests Latvijas spējai pieņemt atbildīgus, datos un pierādījumos balstītus ilgtermiņa lēmumus enerģētikā, drošībā un teritorijas plānošanā. Viņa pauž bažas, ka projekta īstenošana var radīt neatgriezeniskas sekas videi, ainavai, vietējai ekonomikai, dzīves kvalitātei un pat nacionālajai drošībai.
Projekta “K2 Ventum” apjoms un potenciālā ietekme
Plānotais vēja parks “K2 Ventum” paredzēts būvēt Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, savukārt elektropārvades pieslēgums tiktu izveidots Sakas pagastā un Kuldīgas novada Alsungas pagastā. Paredzēts uzstādīt 46 lieljaudas vēja turbīnas, katra ar jaudu līdz 7,0 MW, sasniedzot kopējo jaudu 322 megavatus (MW). Katras turbīnas augstums varētu sasniegt 250 metrus. Tuvākās apdzīvotās vietas plānotajam vēja parkam ir Saka (aptuveni 1,7 km), Pāvilosta (aptuveni 2,5 km) un Ziemupe (4,9 km). Lai gan projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) un saņemts atzinums, Bērziņa norāda, ka, ja uz jautājumu par projekta atrašanās vietu un īstenošanas veidu nav skaidras un uz faktiem balstītas atbildes, tas nav gatavs tālākai īstenošanai. Viņa uzsver, ka vairākkārtējas konsultācijas un diskusijas ar sabiedrību un vides organizācijām ir samazinājušas turbīnu skaitu no 55 uz 46, kā arī palielināts attālums līdz Pāvilostas promenādei.
Vēja parku attīstība Latvijā un Ministru kabineta nostāja
Latvijā kopumā notiek aktīvs darbs pie vēja projektu attīstības. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) apņēmusies aktivizēt vēja parku attīstību, un ir izstrādāta karte, kas nosaka teritorijas, kur vēja parki var atrasties. Nesen Ministru kabinets ir apstiprinājis Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par papildu radaru iegādi vēja parku attīstībai, kas paredz plašāku teritoriju pieejamību vēja parku attīstībai. Vienlaikus tiek strādāts pie normatīvo aktu izstrādes. Lai nodrošinātu ieguvumus vietējām kopienām, KEM ir izstrādājis noteikumus, kas paredz finansiālu labumu pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parku tuvumā – 2500 EUR/MW gadā, kas sadalās starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Šis finansiālais labums netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Iepriekšējie vēja parka projekti un ierobežojumi
Dienvidkurzemes novadā jau darbojas vēja parks Grobiņā, kurā ir 33 vēja ģeneratori, katrs 77 metrus augsts un ar 600 kW jaudu. Tāpat tiek plānots vēja parka “Smikši” būvniecība ar jaudu līdz 112 MW. Tomēr vēja parku attīstībai ir arī savi izaicinājumi. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ir apturējis Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus, konstatējot prettiesiskus ierobežojumus vēja un saules parku izvietošanai, uzsverot, ka lēmumiem jābalstās datos, nevis emocijās. Šis gadījums Dienvidkurzemē, pēc Bērziņas teiktā, varētu kalpot par testu tam, kā Latvija spēj pieņemt ilgtermiņa lēmumus enerģētikā, drošībā un teritorijas plānošanā.