Alberts Šmits OS pirmajā spēlē pret ASV būs 18 gadus un divus mēnešus vecs. Ja viņš dosies laukumā, viņš kļūs par Latvijas hokeja izlases visu laiku jaunāko olimpieti. Somijas augstākajā līgā spēlējošais Šmits būs viens no diviem U20 vecuma spēlētājiem, kuri piedalīsies Milānas spēlēs – šajā īsajā sarakstā ir tikai viņš un Kanādas hokeja jaunā zvaigzne Maklins Selebrīni. Nebūt nav slikta kompānija.

Šmita spēle Somijā, Latvijas vīriešu izlasē un U20 izlasē, kā arī prognozes par ļoti augsto vietu NHL 2026. gada draftā piesaistījušas plašu uzmanību un ažiotāžu, tik lielu, ka 18 gadus veca spēlētāja iekļaušana olimpiskajā izlasē principā pat netika uztverts kā īpašs pārsteigums. Bet cik liela loma viņam būs Latvijas izlasē Milānā, ņemot vērā, ka pārējie septiņi Latvijas izlases aizsargi ir, kā raksturoja hokeja žurnālists Jānis Matulis, “dzelzs veči spēka gados”.

“Domāju, ka izlases treneri Šmitu uzreiz zem tanka nemetīs un diez vai iespēlēs viņu uzreiz pirmajā maiņā,” teica Atvars Tribuncovs, Latvijas izlases bijušais ilggadējais aizsargs, kurš izveidojis hokeja skolu Ogrē. “Sākt ar viņu trešajā aizsargu pāri vai kā septīto aizsargu – tas izklausās loģiskāk. Nevajag uzreiz tā iemest jūrā, bet gan pamazām, tad, ja situācija uz to velk, var spēles laikā vairāk iesaistīt un dot vairāk minūšu.”

Tribuncovs, kurš Latvijas izlasi pārstāvējis divās olimpiskajās spēlēs un desmit pasaules čempionātos, savu olimpiskās aizsardzības līnijas rangu nevēlējās nosaukt, sakot, ka šobrīd to vēl ir pārāk grūti noteikt: “Jā, Balinskis pēc NHL statusa būtu pirmais numurs. Taču kāds kuram būs spēles laiks olimpiskajā turnīrā… tas taču tik ļoti atkarīgs no treneru izvēlētājiem pāriem, no tā, cik daudz būs jāspēlē mazākumā un vairākumā, no spēlētāja kondīcijas tieši tajā nedēļā.”

“Jāņem arī vērā, ka mums nav tādu izteikti universālo aizsargu,” turpināja Tribuncovs. “Ir tie, kas tendēti uz pieslēgšanos uzbrukumam, ir tie, kas vairāk tendēti uz savu vārtu drošību, ir vairākuma speciālisti, ir mazākuma speciālisti. Mums ir pieredzējusi aizsardzības līnija. Cik nu redzēju Šmitu spēlējam junioru PČ, likās, ka tiem mūsu aizsardzības vīriem, kas jau izgājuši cauri vairākiem PČ, būs sava priekšrocība, arī psiholoģiski. Tad nu arī Šmitam diez vai būs tā, ka viņš līdīs visiem pa priekšu. Taču stāvēt plecu pie pleca ar pārējiem – to gan.”

“Atzīmēšu arī to, ka turnīrs nebūs ilgs, būs maz laika iespēlēties un uzķert pārliecību. Svarīga būs visas komandas palīdzība. Arī par tām lielajām cerībām un papildus spiedienu NHL drafta sakarā – pārējie hokejisti taču arī par to zina un saprot, un komandai tādā situācijā ir jānāk palīgā, kaut kur jāpiesedz un jāsaprot. Ja uz tevi uzlikts tāds liels spiediens, vienam pašam grūti tikt galā, bet komandā kopā – jau daudz vieglāk,” sacīja Tribuncovs, kurš savā spēlētāja karjerā pārstāvējis Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Čehijas augstāko līgu klubus.

Lai noteiktu Šmita vietu šī brīža Latvijas izlases aizsargu rangā, jāsastāda pats rangs, un šajā procesā savu palīdzīgu roku sniedza Herberts Vasiļjevs, Latvijas izlases bijušais kapteinis un šobrīd treneris un TV komentētājs, Jānis Matulis, ilggadējais hokeja žurnālists, un Ulvis Brože, Sportacentrs.com hokeja apskatnieks. Viņi tika aicināti sarindot Latvijas izlases aizsargus secībā pēc tā, cik lielu lomu un spēles minūšu viņiem paredz Milānas spēlēs.

Sportacentrs.com sastādītais Latvijas hokeja izlases aizsargu rangs

V.SpēlētājsPunkti 1. Uvis Balinskis 3 2. Kristiāns Rubīns 8 3. Jānis Jaks 9 4. Kristaps Zīle 10 5. Alberts Šmits 16 6. Ralfs Freibergs 17 7. Oskars Cibuļskis 22 8. Roberts Mamčics 23

Aprēķins ranga izveidošanā bija vienkāršs – par katru vietu tika tieši tikpat punktu. Visi punkti tika saskaitīti kopā, un vietas rangā sakārtotas pēc punktu summas – jo mazāka, jo labāk.

“Spēju atrast gana daudz argumentu, kāpēc Alberts Šmits šosezon saucams par Latvijas otro labāko aizsargu,” skaidroja Ulvis Brože. “Cik mums ir aizsargu, kuri var justies droši par savu lomu pirmajā pārī un regulāru spēles laiku virs 20 minūtēm? Taču domāju, ka Milānā priekšroka tiks dota vispirms pieredzei.”

“Man Balinskis ir pirmais – acīmredzami,” skaidroja Jānis Matulis. “Rubīns spēlējis maz, bet tāpat otrais. Jaks Čehijā savācis vairāk punktu nekā mūsu uzbrucēji, viņš ir trešajā vietā, tad Zīle. Otro līdz ceturto vietu gan principā varētu arī miksēt pēc noskaņojuma, šobrīd tie ir tikai cipari. Freibergu uz pieredzes rēķina lieku kā nākamo, tad nu Šmits man sanāk sestajā vietā.”

“Obligāti, ka pie spēles laika Šmits tiks, nekāds astotais aizsargs rezervē viņš nebūs,” uzsvēra Matulis. “Trešais aizsardzības pāris kopā ar Freibergu – izklausās loģiski. Dzirdēta arī tāda lieta, ka Vītoliņš novembrī pēc Vācijas kausa izcīņas esot runājis ar “Jukurit” treneriem un prasījis (vai palūdzis, ej nu sazini), lai sezonas turpinājumā iespēlē Šmitu arī vairākumā. Tad nu varbūt sanāk tāda lieta, ka Šmits olimpiādē arī vairākumā tiek spēlēts.”

Savukārt Herberts Vasiļjevs savā rangā, atšķirībā no pārējiem, Zīli lika otrajā vietā un Mamčiču septītajā vietā: “Balinskis būs pirmās maiņas aizsargs un spēlēs ļoti daudz. Zīli lieku kā otro, jo viņš ir pierādīta vērtība, uz aizsardzību orientēts aizsargs, kurš piesedz uz priekšu lidojošos partnerus un bloķē daudz metienu. Daudz spēlēs mazākumā. Savukārt Rubīns – stabils “Top 4″ aizsargs – tomēr ir ar jautājuma zīmēm par fizisko sagatavotību tieši OS laikā, jo bijušas traumas.”

“Šajā rangā par to, cik daudz tiks pie spēles laika un kāda būs loma izlasē, Šmitu šobrīd lieku kā piekto,” skaidroja Vasiļjevs. “Taču viņš varētu pacelties uz augšu, ja tiks pie spēles laika vairākumā. Ceru, ka Vītoliņš viņam uzticēsies. Šmitam ir liels potenciāls, viņš ir vienkārši mašīna jau šajā vecumā. Ļoti uzbrūkoša tipa spēlētājs, kuru, manuprāt, vajadzētu salikt kopā ar kādu pieredzējušāku spēlētāju, piemēram, Freibergu. Freibergs attiecīgi man sanāk sestajā vietā – viņam ir liela pieredze, spēlēs mazākumā, bet vienādos sastāvos varētu “stutēt” avantūristu Šmitu. Mamčičam un Cibuļskim abiem paredzu, ka tiks iesaistīti spēlē, taču diez vai tiks pie daudz spēles minūtēm.”

“Vai aizsardzības līnija ir mūsu trumpis, salīdzinot ar vārtsargu un uzbrucēju līnijām? Jautājums, par ko var padomāt,” teica Matulis. “Teikšu tā – ja ne trumpis, tad noteikti ne tas, kas vilks uz leju. Zināms, ka mums uzbrucēji jau sadalīti kastās – no dažiem gaidām, ka var iemest vārtus, bet ir vesela strīpa, par kuriem domājam, ka lai tik paši neielaiž un būs labi. Pēc visiem standartiem augstākā kvalitāte mums sanāk vārtsargu līnijai, bet praksē ir tā, ka viens ir tikko pēc savainojuma un divi, lai arī ar NHL pierakstu, tomēr arī ar tādu šosezon “kā nu kuro reizi sanāk” pierakstu.”