Hermanis Hese savā darbā “Stepes vilks” rakstīja par vīrieti, kurā vienlaikus dzīvo vilks un cilvēks. Par pretrunu starp instinktu un apziņu, brīvību un vajadzību pēc piederības. Par to, ka vilku nevar salauzt — viņu var tikai pieradināt. Ar pacietību. Ar klātbūtni. Ar drošību. Ralfs Eilands ir šīs paaudzes stepes vilks. Talantīgs līdz pārsātinājumam. Flirtīgs, dzīvs, publikai atvērts. Mākslinieks, kurš uz skatuves spīd, bet aizkulisēs dažkārt grib būt kluss, maigi pieglausties un justies drošs savā teritorijā. Jā, viņš ātri iemīlas un ātri deg kaislē. Sekss viņam ir svarīgs. Viņš necieš rozā brilles un klasiskus randiņus, bet raud romantiskā kino. Var iztēloties sevi kāzu uzvalkā, bet ne turpinājumā bērnos. Vai Ralfiņš ir beidzot pieaudzis? Vai viņš ir mierā ar sevi? Atbildes būs. Un tās nebūs virspusējas.
