Režisores Dzintras Gekas darbu apjoms par izsūtīšanu uz Sibīriju
Latvijas kinorežisore Dzintra Geka, kuras personīgā pieredze un ģimenes saknes ir cieši saistītas ar izsūtīšanu uz Sibīriju, ir veltījusi ievērojamu daļu savas radošās darbības šīs sāpīgās tēmas dokumentēšanai. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, laika posmā no 2001. līdz 2023. gadam viņa uzņēmusi 37 dokumentālas filmas, kas veltītas padomju varas veikto deportāciju sekām un cilvēku likteņiem.
Šis iespaidīgais darbu apjoms padara Gekas ieguldījumu pasaules kinomākslā par unikālu. Viņas filmas, tostarp pazīstamie cikli “Sibīrijas dienasgrāmatas” (4 sērijas) un “Tālā zeme Sibīrija” (17 sērijas), sniedz dziļu un emocionālu ieskatu izsūtīto pieredzē.
Personīgā saikne un misijas apziņa
Dzintras Gekas interese par Sibīrijas tēmu ir dziļi personiska, jo viņas tēvs savulaik ilgu laiku pavadījis Gulaga nometnēs. Šī personīgā saikne ir veidojusi režisores misijas apziņu – dokumentēt un saglabāt liecības par notikušo, lai tās netiktu aizmirstas.
Režisore uzsvērusi, ka viņas braucieni uz izsūtījuma vietām nav vienkāršas ekskursijas vai ekspedīcijas, bet gan “izsūtīto testamenta “Pieminiet mūs!” izpilde”. Katrs brauciens uz Sibīriju kopā ar izsūtītajiem vai viņu tuviniekiem, kā arī vēsturniekiem un garīdzniekiem, ir bijis veltīts liecību fiksēšanai, piemiņas rituālu veikšanai, piemēram, kapavietu iesvētīšanai un piemiņas plākšņu uzstādīšanai. Dažkārt tika filmēta arī Latvijas zemes izbēršana memoriālās vietās vai Sibīrijas zemes sauju vešana uz Latviju.
Pētījumu dziļums un papildu materiāli
Gekas filmas bieži vien papildina fonda “Sibīrijas bērni” izdotās vērienīgās grāmatas, kas apkopo stāstus un vizuālās liecības, piemēram, “Dzimuši Sibīrijā”, “Mātes Sibīrijā”, “Kur palika tēvi” un “Šalom, Sibīrija!”. Šie materiāli kopā veido plašu un daudzpusīgu skatījumu uz izsūtīto pieredzi.
Filmu veidošanas procesā bieži tika izmantotas starpvalstu vienošanās par cilvēku tiesībām apmeklēt tuvinieku kapavietas, ļaujot režisorei un viņas komandai filmēt tieši tajās vietās, kur Latvijas iedzīvotāji tika izsūtīti.
Sibīrijas tēmas neatlaidīgā klātbūtne
Lai gan Dzintra Geka veidojusi arī filmas par radošām personībām un citiem vēsturiskiem notikumiem, Sibīrijas tēma ir “traģiski klātesoša gandrīz visās viņas filmās”. Šī tēma nav tikai vēsturisks fakts, bet arī emocionāla un dziļi personiska stāsta avots, kas turpina iedvesmot režisori darbam.
Viens no Gekas uzskatiem, ko viņa pauž filmā “Reiz bija Sibīrija” (2005), ir tas, ka izsūtīšana bija mērķtiecīga akcija cilvēku iznīcināšanai, salīdzinot to ar nacistu īstenotajām metodēm, taču izmantojot vienkāršākas un lētākas metodes – Sibīrijas aukstumu, badu un slimības.