ASV valdības darba apturēšana: budžeta strupceļš izsauc politisko un ekonomisko nenoteiktību

Amerikas Savienotās Valstis saskaras ar nopietnu politisko krīzi, jo Kongress nav spējis vienoties par valsts budžetu, izraisot federālās valdības darba apturēšanu. Šī situācija, kas ir pirmā šāda mēroga notikums gandrīz septiņu gadu laikā, rada plašu nenoteiktību gan valsts iekšienē, gan globālajā ekonomikā. Lai gan daļa kritiski svarīgo valdības funkciju turpinās, desmitiem tūkstošu federālo darbinieku ir nosūtīti piespiedu bezalgas atvaļinājumā, radot satraukumu par nākotni.

Budžeta nesaskaņu dziļākās saknes

Galvenais šīs krīzes cēlonis ir dziļās domstarpības starp Demokrātu un Republikāņu partijām, kuras nespēj vienoties par budžeta prioritātēm un izdevumu sadali. Republikāņiem, kuriem ir neliels vairākums abās Kongresa palātās, ir nepieciešams 60 balsu vairākums Senātā, lai virzītu budžeta likumprojektus, kas nozīmē nepieciešamību pārliecināt vismaz septiņus demokrātus. Demokrāti vēlas atjaunot veselības aprūpes izdevumus, īpaši programmai “Obamacare”, ko Trampa administrācija plāno likvidēt, savukārt republikāņi cenšas panākt budžeta izdevumu samazināšanu. Šī politiskā strupceļa dēļ sarunas ir sasniegušas aklo punktu, un abas puses nevēlas piekāpties savām prasībām.

Politisko līderu savstarpējās apsūdzības

Situāciju vēl vairāk saasina abu partiju līderu savstarpējās apsūdzības. ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss ir skarbi kritizējis demokrātus, apgalvojot, ka viņi “pielikuši ieroci pie amerikāņu galvām”, norādot uz viņu nelokāmo nostāju attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu. Savukārt demokrātu senators Čaks Šūmers ir uzsvēris, ka atbildība par valdības darba apturēšanu gulstas uz republikāņiem. Prezidents Donalds Tramps ir paudis, ka valdības darba apturēšana varētu būt pat izdevīga, lai atbrīvotos no “daudzām lietām, ko negribam”, piebilstot, ka tiks atlaisti “daudz cilvēku”. Šādi izteikumi raksturo politiskās retorikas asas robežas un sarežģīto sarunu vidi.

Sekas un riski: No darbinieku atlaidēm līdz globālai ekonomiskai nestabilitātei

Federālās valdības darba apturēšana nozīmē ne tikai aptuveni 750 000 federālo darbinieku došanos piespiedu bezalgas atvaļinājumā, bet arī potenciālu atlaist lielu skaitu valsts dienestu ierēdņu, nevis vienkārši apturēt viņu algu izmaksu. Lai gan atsevišķu iestāžu, piemēram, NASA kosmosa misiju, nelegālās imigrācijas apkarošanas un Pārtikas un zāļu administrācijas funkciju izpilde turpināsies, tas nepasargā valsts dienestus no plašākas ietekmes. Nacionālie parki un muzeji var tikt slēgti, un svarīgu ekonomikas datu, piemēram, nodarbinātības un inflācijas rādītāju, publicēšana tiks pārtraukta, radot problēmas arī Federālajai rezervei. Ekonomisti brīdina, ka katra shutdown nedēļa var samazināt ASV IKP pieaugumu par 0,1–0,2 procentpunktiem, un, lai gan šķiet neliels kritums, ilgstoša paralīze varētu būtiski ietekmēt uzņēmumus un patērētājus visā pasaulē. Finanšu tirgos šī nenoteiktība jau ir izraisījusi svārstīgumu, akciju tirgi kļūst nestabilāki, un ASV dolārs vājinās. Zelts, gluži pretēji, sasniedzis rekordaugstu līmeni, kļūstot par drošo patvērumu investoriem.

Iepriekšējās krīzes un cerības uz risinājumu

Iepriekšējā reize, kad ASV valdības darbs tika apturēts tik plašā mērogā, bija Trampa pirmās prezidentūras laikā no 2018. gada decembra līdz 2019. gada janvārim, kas ilga 35 dienas un bija ilgākais pārtraukums ASV vēsturē. Šoreiz gan situācija varētu būt vēl smagāka, jo Trampa administrācija jau deviņus mēnešus samazina valsts aparātu, un valdības slēgšana var paātrināt šo procesu. Lai gan Senāts plāno turpināt balsojumus, Pārstāvju palātas sēdes šonedēļ nav paredzētas, taču situācija var mainīties. Tas, cik ilgi valdības darba apturēšana turpināsies, ir atkarīgs no tā, vai abas puses spēs panākt vienošanos un izrādīt vēlmi rast kompromisus. Situācija ir smaga, taču cerība uz risinājumu saglabājas, jo politiķiem ir jāapzinās savas rīcības plašākā ietekme uz tautu un pasauli.