Maksātnespējas procesu samazinājums un izņēmumi

Pēdējās desmitgades laikā Latvijā ir novērojams pakāpenisks pasludināto maksātnespējas procesu skaita samazinājums. 2025. gadā šis skaitlis noslīdējis līdz 836 procesiem, kas ir par 19,15% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Šī tendence vērojama gan attiecībā uz juridiskām, gan fiziskām personām. Interesanti, ka, neskatoties uz kopējo kritumu, dati atklāj atsevišķus gadījumus, kad uzņēmumi, kuriem pasludināta maksātnespēja, iepriekšējos gadus ir strādājuši ar peļņu. Piemēram, 2023. gadā uzņēmumi, kuriem maksātnespēja pasludināta 2024. gadā, kopā apgrozījuši 491,58 miljonus eiro, taču jau nākamajā gadā to apgrozījums sarucis līdz 75,27 miljoniem eiro. Lai gan vairums no šiem uzņēmumiem strādājuši ar zaudējumiem, daži ir spējuši gūt pat vairākus tūkstošus eiro lielu peļņu pirms maksātnespējas pasludināšanas. Viens no piemēriem ir lokomotīvju remontu un modernizāciju uzņēmums SIA “Baltic Loco Group”.

Juridisko personu maksātnespējas pieaugums un tiesiskās aizsardzības procesi

Atšķirībā no vispārējās tendences, juridisko personu maksātnespējas procesu skaits pēdējos gados nav viennozīmīgi samazinājies. 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, juridisko personu maksātnespējas procesu skaits pieaudzis par 17%, un tika pasludināti 283 šādi procesi. Tajā pašā laikā novērojams arī tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaita pieaugums. 2024. gadā pasludināti 28 TAP, kas ir par 52% vairāk nekā gadu iepriekš. Tas liecina, ka uzņēmēji aizvien biežāk meklē likumā paredzētus risinājumus, lai glābtu savu uzņēmējdarbību pirms nonākšanas maksātnespējas stadijā. Tomēr ir samazinājies to gadījumu skaits, kad tiesa pasludina TAP īstenošanu, biežākais iemesls tam esot kreditoru atteikums saskaņot TAP pasākumu plānu.

Fizisko personu maksātnespējas stabilizācija

Savukārt fizisko personu maksātnespējas jomā novērojama stabilizācija ar nelielu samazinājuma tendenci. 2024. gadā fizisko personu maksātnespējas procesu skaits samazinājies par 1%, salīdzinot ar 2023. gadu. Arī “Eurostat” dati apstiprina šo tendenci, norādot uz bankrotu skaita samazinājumu Latvijā 2025. gada pirmajā ceturksnī par 21%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Lai gan šie skaitļi sniedz mērenu optimismu, daudzas mājsaimniecības joprojām saskaras ar finansiālām grūtībām. Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) sadarbībā ar citām institūcijām ir izstrādājis videomateriālus, lai palīdzētu iedzīvotājiem izprast un veiksmīgi uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Juridisko personu maksātnespējas procesa dinamika un izmaksas

Juridiskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar brīdi, kad tiesa to pasludina, un tas beidzas ar lēmumu par procesa izbeigšanu. Šis process ļauj atbrīvoties no parādiem un saistībām. Pieteikuma iesniegšanai juridiskās personas maksātnespējas procesā ir nepieciešams samaksāt depozītu, kura apmērs no 2025. gada 1. janvāra ir 1480 eiro (divas minimālās algas). Šis depozīts paredzēts, lai segtu procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir nepietiekams, un kreditori neizvēlas citus finansēšanas avotus. Savukārt, ja maksātnespējas process tiek pasludināts no 2025. gada 1. janvāra, minimālā kreditoriem novirzāmā summa ir 246,67 eiro mēnesī.

Galvenie cēloņi un konteksts

Straujāks maksātnespējas procesu skaita samazinājums novērots kopš 2020. gada, kad Covid-19 pandēmijas laikā ieviestie valsts atbalsta pasākumi, piemēram, nodokļu atmaksas termiņu pagarinājumi, palīdzēja daļai uzņēmumu pārvarēt īstermiņa likviditātes problēmas. Lai gan energoresursu cenu kāpums, augstā inflācija un ģeopolitiskā nenoteiktība ir radījuši papildu izaicinājumus, maksātnespējas procesu skaits nav atgriezies iepriekšējā līmenī. Tieslietu ministrijas dati liecina, ka 2025. gada sākumā Latvijā aktīvi bija 2092 maksātnespējas procesi un 109 tiesiskās aizsardzības procesi.