TOP 10 – 2025. gada latviešu repa ALBUMI

Jau ceturto gadu HIPHOPS.LV veido gada latviešu hiphopa albumu topu, lai izceltu, mūsuprāt, spožākos albumus, kas tā vai citādi raksturo aizvadīto gadu.

Albumu vērtēšana: HIPHOPS.LV redakcija. Anotācijas: Edvards Kuks

Tāpat kā katru gadu, varam priecāties gan par ilgi gaidītiem darbiem, gan par dažu reperu apbrīnojamo ražīgumu, izdodot pat vairākus projektus gadā. Lai kā mēs censtos, uzdevums nepaliek vieglāks – latviešu hiphops ir tik plašs un dažāds, ka mums atkal nākas salīdzināt nesamērojamo. Tomēr, vēl pirms ķerties pie topa, vēlamies izcelt arī dažus gada notikumus, kas dažādu iemeslu dēļ neiekļuva albumu desmitniekā.

2025. gads latviešu hiphopā, iespējams, jāatzīmē kā minialbuma jeb EP gads. Daži no EP, kas pārsniedz 15 minūšu un 5 dziesmu robežu, ir iekļauti arī albumu topā, bet minialbumu šogad bijis tik daudz, ka jāizceļ arī vairāki īsāki projekti.

Vairāki reperi pērn izdevuši pavisam īsus projektus. Arturs Skutelis pirms Palladium lielkoncerta izdeva trīs dziesmu projektu “Starpsezona I” un singlu “Vienkārši”, Edavārdi vasarā laidis klajā trīs dziesmu EP “Man tiešām jāstrādā ar sevi”, savukārt Prusax un Serpentīns – dubultsinglus “Duo” un “Arpeggio”. Nedaudz garākus minialbumus izdevuši debitants zaldats (“Rotācijas”), Silraq (“Juan Carlos”) un šausmu repa apvienība MAUZOLEJU MUUZIKA, kas Helovīnos laidusi klajā piekto ikgadējo EP “DEMONU DIENAS 5”. Tiesa, arī ja DD5 pārsniegtu 15 minūšu robežu, šo projektu būtu grūti vērtēt pārējo starpā, jo tas ir unikāls prieks katra horrorcore fana sirdij.

Šogad vairākus projektus izdevuši arī ar HIPHOPS.LV saistīti mākslinieki. Lai gan nolēmām šos projektus nevērtēt kopā ar pārējiem gada notikumiem, tomēr vēlējāmies tos atzīmēt.

Šogad jau otro “Kaizera bīts” radio frīstailu izlasi izdevis HIPHOPS.LV mājaslapas veidotājs un raidījuma “Bīts un vārds” vadītājs Kaizers. “Kaizera bīta” formāts Latvijā joprojām ir unikāls un katrs apkopojums ir kā īss konspekts tam, cik dažādos veidos prot izcelties gan jaunie, gan pieredzējušie Latvijas reperi. Dzirdot pantus vienuviet, izceļas Kaizera daudzveidība, atrodot piemērotus bītus visiem septiņpadsmit šīs izlases reperiem.

Podkāstu “Bīts un vārds” skaties HIPHOPS.LV Youtube kanālā, savukārt “Kaizera bīts” albumu klausies straumēšanas servisos.

Kaizers izdevis arī neizdoto un nepabeigto dziesmu izlasi “Nerealizēts”, kurā piedalās arī Kripto un Sudrabu Aifs. Varbūt vismaz daļēji apmierinās alkas pēc jauna Kaizera solo materiāla tiem, kas jau kādu laiku cer sagaidīt albuma “Uz līnijas” turpinājumu.  

Debijas EP “sekcija” izdevusi arī HIPHOPS.LV rakstu autore Revolūcija, piedaloties arī Dziedātājai Amandai. Albuma veiksmes atslēga daļēji meklējama sadarbībā ar producentu Tabli, kurš ir arī singlu “džeku virtuve” un “pieklājības pēc” bītu autors. Ja singlos jaunās censones iezīmē labi pazīstamu stilu (popsīgs reps ar divtūkstošo akcentiem), tad dziesma “romāns” iet cieti krāsā [ang. hard in the paint], ar cerību nākamajos projektos sagaidīt jaunu asumu.

Topa 10. vietā ierindojas reperis Linli ar savu otro albumu “Zem spiediena”. Jaunajā albumā Linli turpina debijā ieņemto noskaņu, bet slīpētāk nekā iepriekš – arī jaunajā albumā dominē tumši, trokšņaini bīti un teksti, kas ir pusceļā starp battle repera lielīšanos un ballīšu repiem. “Zem spiediena” piedāvā gana daudz dažādības, lai noturētu uzmanību arī albumu pārklausoties, taču spēcīgākās dziesmas – klasiskais un melodiskais “Putenis” (ar Krisy) un trokšņainais “Ar prieku” – ir albuma vidū. 

Salīdzinot ar iepriekš izdotajiem, jaunajā albumā ir mazāk melodisku popa crossover brīžu un nedaudz vairāk nopietnības, un bītu izvēle, gan skaņas apstrāde šķiet pārdomātāka nekā debijas albumā. Nedaudz žēl, ka albumā nav iekļuvis pirms gada izdotais singls “Tikai bārz 3”, bet patīkams pārsteigums ir nopietnais “Nerunāt”: Negulētas naktis, jau kura nelabā man blakus / Eņģeļi man garām lido līdz ko pieaudzēju ragus […] Es tik soli pa solim, solījumi gariem zobiem / Varbūt beidzot rītdien varam iztikt bez sodiem.

Topa devītajā vietā ierindojas reperis Rihards Štrauss ar albumu “Vienmēr varēju būt citur”. Lai gan šis ir viņa solo debijas albums, Štrauss hiphopā ir zināms jau vairāk kā desmit gadus kā grupas Augša biedrs. Viņa pantus jaunajā albumā raksturo dažāda veida pieaugšana; katrā ziņā – dziesmās bieži uzpeld pieredzes bagāža, kas ietekmē dzīvi tagad: Tagad gadi jāpavada, lai no tā visa var tikt prom / Stādīt savu koku, lai var plūkt no tā citronus / Šodiena bez pritona, nepietrūkst necik to / Pazaudētais laiks vien žņaudz mani kā pitons (“Vienmēr varēju būt citur”).  

Pārsteigums ir arī albuma skanējums, par kuru parūpējas gan Fakts, gan bītmeikeri Niklāvz (“Pretvējš”), Ģirts Bariss (“Piedod”), xantikvariāts (“Manā logā”) un dotConcept (“Pāršāvu pār strīpu”). Pretēji tam, ko varētu gaidīt pēc Augšas “Trokšņa no bēniņiem” (2015) boom-bap skanējuma, “Vienmēr varēju būt citur” bīti lielākoties melodiskā trepa paveidu. Brīžiem albumā sadzirdama arī latviešu reperu ietekme – “Stūris” atgādina Fiņķa poproka virzienu, savukārt “Turi mani” melodijas atgādina rolandu če. No topā iekļuvušajiem albumiem šis, iespējams, ir klausītāju vismazāk pamanītais.

Tas nekas – uzskatīsim “Vienmēr varēju būt citur” par gada apslēpto dārgakmeni. Un cerēsim nākamo albumu sagaidīt ātrāk nekā pēc desmitgades.

Topa astotajā vietā ierindojas Kreisā Krasta pārstāvis, latviešu hiphopa veterāns Pioneris ar albumiem “Johatsu” un “Neredzamās sienas”. Tāpat kā šogad izdotajā “Kultūrslānis 2” (ar JeeKaa un Birch Please), abos jaunajos albumos Pioneris atgriežas pie vecās skolas skanējuma dažādās tā šķautnēs. Albumus atšķir skanējums, kuru daļēji veido arī paša Pioniera bīti – “Johatsu” ir glancētāks, rafinētāks un nedaudz atgādina The Alchemist bītus, kamēr “Neredzamās sienas” ir smagāks un asāks.

Atšķirības noskaņā iezīmējas arī tekstā – kur “Johatsu” ir apcerīgs, “Neredzamās sienas” ir skarbs. Abos variantos šis ir piemērots pamats Pioniera gangsteru stāstiem un introspekcijai. Īpaši atmiņā iespiežas panti ar īsām, hipnotiskām rindām: Man pieticis sērot / Man pieticis vērot / Es nevēlos žēlot / Vairs netaisos melot / Es aiziešu degot / Jo dzīvo ko sapņo / Ir kļūdas ko nespēšu / Vairāk es labot (“Kā tas ir”).

Septīto vietu šī gada topā ieņem Trench Mafia Locco jaunākais albums “Nihilists”. Albuma nosaukums ir trāpīgs, jo viscaur gan Locco teksti, gan drūmie bīti rada tumšu, apzināti ledainu, nejūtīgu noskaņu, kas brīžiem atgādina ASV Opium kolektīva skanējumu. Lai gan Locco jau sen nerepo kā pirmajos singlos, “Nihilists” ir pirmais viņa albums, kurā viscaur jūtams tik vienots koncepts. Jaunā albuma tematika nemaz tik ļoti neatšķiras no Locco līdzšinējā veikuma – nauda, vielas, meitenes –, bet minora stīgas un kārtīga Autotune piešprice krietni atsvaidzina arī labi novalkātās tēmas.

Nav tā, ka “Nihilista” drūmajam tonim Locco dziesmās nebūtu precedenta (kaut vai senais “Man ir daudz draugu”), bet jaunajos pantos var dzirdēt jaunu ambīciju, kas izpaužas gan spilgtākos tēlos (Manā skapī nav skeleti, bet ja tur būtu, tad būtu viņam mugurā ahujenns mētelis / Spitoju uguni, spļauju ar dietilēteri, tiekamies tiešajā ēterā (“Cream Soda”)), gan precīzākā flowā un blīvākās rīmēs (Manējie dēmoni mostas, tavējā kuce noskatās, par mani iet nostāsti / Narkata ostās, ielienu tev zem gļotādas, par ko mans gods tāds? (“24 7”)).

Deniss savus pirmos singlus izdeva jau pirms desmitgades, tāpēc ir nedaudz neparasti par viņu domāt kā par debitantu, tomēr debijas albumu “22” un tam sekojošo EP “Plejādes” sagaidījām tikai pērn. Šķiet, ka pacietība ir nākusi par labu, jo abos projektus Deniss atklājas kā krietni nobriedušāks reperis nekā līdz šim, ierindojoties šī gada topa sestajā vietā.  “22” un “Plejādēs” var sadzirdēt gan divtūkstošo ASV, gan Ozola un Sudrabu Sirds ietekmi, kuri ir sastopami starp albuma viesiem. Albuma formāts ļauj Denisam attīstīt savu balsi, iepazīstinot arī ar personiskām pieredzēm un vērtībām (draugi, darbs, saknes), kas ar katru klausījumu izceļas uz citu dziesmu fona (“Vēstījums” ar Kaizeru, “Pērkona dārdi”).

 Tiesa, izaugsme un lielāka nopietnība netraucē radīt arī vairākus jaudīgus singlus kā “Underdogs” un “Pasēdēt”, kas kļuva arī par 2025. gada EHR “Gada hitu”, un iespaidīgu šovu Palladium. Galu galā, Denisa vēstījums nostrādā arī tāpēc, ka viņš pats kalpo par piemēru saviem tekstiem – panākumi ir kaut kur starp darbu, veiksmi un manifestāciju: Tu Dievu, kas tev lietas sniedz, otrā plānā liec / Tad tu griez, tad tev sniegs snieg, beigās tev iet ciet / Tā nu riet panākumi tiem, tiem, kam nepietiek (“Šambalas vārti”).

Topa piektajā vietā ierindojas Sudrabu Sirds un Ozola “Dubultslazds”, kura vienpadsmit īsajās dziesmās abi reperi izceļ viens otra stiprās puses – Ozols piedāvā skarbākus pantus, nekā pēdējā desmitgadē esam pieraduši dzirdēt viņa solo albumos (“Dievs stāvi man klāt”, “Krokodila asaras”), kamēr Sudrabs izceļas ar spilgtām frāzēm: Dienas aukstākas par februāri Latvijā / Vīrus tos, kurus netur kājas, ielas atsijā / Kedas baltas un kaut kas zaļš būs paciņā / Izpūšu dūmus, tu sekas redzi manās actiņās / Jūs, sukas, seklie, vienmēr gribat kādas atziņas / Bet es kā godīgs skolotājs jums lieku sliktas atzīmes (Sudrabu Sirds, “Krokodila asaras”).

Šķiet, ka vismaz muzikāli toni nosaka Sudrabu Sirds, katrā ziņā, viegli melodiskie boom-bap bīti ir tuvāki “Pirms vētras būs klusums” nekā Ozola “1979” vai iepriekšējiem albumiem. Daļa “Dubultslazda” šarma ir tajā, ka šis ir albums ar salīdzinoši zemām likmēm – pēc iepriekšējo albumu gūtajiem panākumiem, reperi var būt gana brīvi un spontāni, lai palielītos uz citu reperu fona (“Cik maksā Tava sirds”, “Kaija”), un šī enerģija izcili pārnesās arī uz abu reperu kopīgo koncertu Palladium. Reizēm iztiekot bez videoklipiem, singliem un piedziedājumiem, priekšplānā paliek panti: Pasaule prasa katru dienu, vai mēs samaksājām / Katls vārās un tu esi vēl viena kazas kāja / Es pieceļos diezgan mierīgs, roku turu uz pulsa / Dienas beigās esmu viss, kas es varētu būt (Ozols, “Dubultslazds”).

Jau drīz pēc godalgotās debijas “Vernisāža”, 2024. gada “Gada debitants” galeniex ar producentu duo reivs vasarā izdeva minialbumu “ambrāža”, kas hiphopam piejauc nedaudz elektroniskās deju mūzikas. Kopā ar galenieka blīvajiem tekstiem reizēm rodas iespaids, ka dziesma knapi vairs turas un kontrolētais haoss tūdaļ pārsprāgs pušu. Citreiz bīti rada teju hipnotisku efektu, kas labi saskan ar reibumu galenieka rindās. Tāpat kā debijā, galeniex burtiski dzirksteļo daudzvārdu atskaņas, taču pretstatā debijas eklektiskajai bītu izvēlei, šeit reiva bīti sniedz vienotu skanējumu, kas ļauj EP izskanēt kā nelielam DJ setam, kuru pavada Ozola teicēja balss.

Lai gan “ambrāžas” skanējums ir salīdzinoši eksperimentāls, tas ir arī ar lielu potenciālu uzrunāt kādu, hiphopa vietā ikdienā klausās alternatīvo vai elektronisko mūziku. Vismaz mūsu draugu lokā šis albums ir atradis dzirdīgas ausis arī tālu ārpus hiphopa gardēžu loka. Albuma lielākais hits ir “tērēt ne krāt”, kam noteikti nav kaitējusi loma radio Pieci labdarības maratonā “Dod pieci”*, bet kas arī labi pārstāv minialbumu kopumā: Līst mēģene pāri, dvēsele pārdota / Neredzēt Pētera vārtus / Naudu vajag tērēt, ne krāt / Tērēt, ne krāt, tērēt, ne krāt.

*Akcijā “Hiphops par kustību”, kurā katrs ziedojums par “tērēt ne krāt” pārtapa vienā kilometrā, ko Latvijas Radio 5 personība Kristers Karlsons nobrauca ar riteni

Pagājušā gada labākā albuma (“En prise”, ar sangvn) laureāts Wiesulis šovasar izdevis minialbumu “500 mezgli”, kas ierindojas 2025. gada trešajā vietā. Jaunā EP skanējums viscaur ir slīpēts un pašpārliecināts. Lielāko daļu bītu producējis Wiesuļa ilglaicīgais cīņu biedrs sangvn, bet pie divām dziesmām strādājis galaktik (“Spēlēt kā mēs”, “Rīgas atslēga”), kurš līdz šim labāk pazīstams ar bītiem Mauzoleju Muuzikas kolektīvam. Kaut gan jaunais EP šķiet nedaudz kā uzvaras aplis pēc “En prise” un satur tikai piecas dziesmas, Wiesulim pietiek meistarības, lai īsā laikā atstātu spēcīgu iespaidu gan hiphopa gardēžiem, gan plašākai publikai: Karjerā kurā ir riskantas kāpnes, pa kurām es mēroju distances tālas / Man likās, ka navigēju uz tausti, neapsvēru akmenī izkaltus plānus / Vēl aizvien es izsalcis stāvu, ne jau tā pat veiksme mīl krist man uz ādas (“Spēlēt kā mēs”).

“500 mezglos” netrūkst dažādu dārgu izpriecu, daudzzilbju rīmju un Wiesulim ierasto šaha atsauču – “Reiz mani pārslēdzi, nu kontā es figūras bīdu kā Tāls mēdza / God damn, man vairāk nav plāna B, studiju noklāšu plāksnēm” (“Spēlēt kā mēs”) –, tomēr šķiet, ka ar šo EP viņš tēmē tieši uz radio un lielākām skatuvēm. Ne velti par biedriem pie mikrofona Wiesulis šeit aicinājis tieši ansi un rolandu če, kas visnesenāk pirms viņa veiksmīgi mērojuši vidusceļu starp augstas raudzes hiphopu un plašāku atpazīstamību Latvijas mūzikas pasaulē. Ja spožie iznācieni aizvadītā gada koncertos Ādažos, Jelgavā un Summer Sound festivālā Liepājā ir rādītājs, tad šķiet, ka Wiesuļa plāni joprojām rit kā pa diedziņu.

Otro vietu šī gada topā izcīna Salaspils hiphopa apvienība Prospekti, kas gada sākumā beidzot laiduši pasaulē ilgi gaidīto debijas albumu “BIĻETE UZ VIENU GALU”. Prospektu albums ir īpašs notikums – tas atdzīvina domu, ka joprojām ir iespējamas Wu-Tang mēroga apvienības, iezīmē treknu Salaspils punktu latviešu hiphopā, un to visu dara ar vērienu.

Tematiski un noskaņas ziņā varētu teikt, ka “Biļete uz vienu galu” ir gangsteru repa albums labākajās deviņdesmito-divtūkstošo gadu tradīcijās. Narkotikas tiek ne vien lietotas, bet arī tirgotas, ap katru stūri glūn uzmetēji, ar kuriem nežēlīgi jāizrēķinās, dienas paiet studijā, uz stūra, vai pereklikā, attīstot savu slengu. Noskaņu palīdz uzburt xantikvariāts, kurš producējis gandrīz pusi albuma bītu. G-funk melodijas (“Vientuļnieks”, “Sienām acis un ausis”) un divtūkstošo Dr. Dre stila taustiņi (“Zen G”) turpina paralēles ar ASV rietumu krastu, kas iezīmējās jau Kjuumaņa “Rietumos”; netrūkst līdzību arī ar Mauzoleju Muuzikas “Demonu dienām”. Šeit pietiek dažādības un pārmērības, lai katrs savai gaumei atlasītu vismaz 12 vai 16 dziesmas, pat ja regulārā rotācijā neiekļūs visas divdesmit četras.

“Biļetes uz vienu galu” 81 (!) minūte ļauj iepazīt Prospektus ne tikai kā reperus, bet arī kā personības. Lielākā daļa grupas katrs izpilda apmēram duci pantu (nedaudz mazāk pārstāvēti ir Decs, Klaids un Kaizers), tāpēc netrūkst materiāla, no kā izvēlēties savus favorītus. Man atklājums ir tieši Jshawn, kuru pēc balss un haotiskās enerģijas iztēlojos nedaudz kā Prospektu versiju Ol’ Dirty Bastard, Iespējams kādam tas būs Flabbijs, Lagans vai og montekarlo, bet man atklājums ir tieši Jshawn, kuru pēc balss un haotiskās enerģijas iztēlojos nedaudz kā Prospektu versiju Ol’ Dirty Bastard: Trausli puikas sabrūk, paliek pāri tikai stikli / Pazūd visu mīlēts ego no apgrozības kā čipsi […] Spied man roku, apgriežu tev sprandu, tas ir plot twists (“Bricks”).

Albuma beigās izskan pirms padsmit gadiem tapusī Kaizera dziesma “Pohuj”, kas tapusi vēl pirms Prospektu dibināšanas, bet tā palīdz noslēgt albuma loku.

Ja pirms padsmit gadiem Kaizers par “no Salaspils ar unikālu plati” repoja viens, tagad Salaspili pārstāv vesels Prospektu karavīru bars.

2025. gada albumu topā pirmo vietu izcīna Ods ar albumu “Tavai zināšanai, man viss ir labi”. TZMVIL Ods jau atkal apliecina, ka viņš ir viens no vispusīgākajiem latviešu reperiem, kas spēj pie miķa apvienot sirsnību, humoru, rīmes un gaumi. Albumatapšanas video liecina, ka Ods un Pre’set pie albuma ir ķērušies ar lielu apņēmību pārspēt sevi un radīt vienotu darbu, un varam teikt – tas ir izdevies.