Neaizmirstamais Deivida Linča kino mantojums

Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, modernā kinematogrāfa nozīmīgākais ainava – Deivids Linčs – ir atstājis mums bagātīgu radošo mantojumu. Viņa aiziešana aizsaulē pagājušā gada sākumā daudziem šķita kā priekšvēstnesis tumšākām dienām, taču viņa darbi turpina iedvesmot un mulsināt skatītājus ar savu unikālo sirreālo un tomēr dziļi humānisko rokrakstu.

Linčs, kurš dzimis 1946. gada 20. janvārī un miris 2025. gada 16. janvārī 78 gadu vecumā, bija ne tikai kinorežisors, bet arī scenārists, producents, gleznotājs un komponists. Viņa karjera aizsākās ar eksperimentālo filmu “Dzēšgumijgalva” (1977), kas viņam nodrošināja kulta statusu. Vēlākās filmas, piemēram, “Ziloņcilvēks” (1980), “Zilais samts” (1986), “Mežonīgie sirdīs” (1990) un “Malholandas ceļš” (2001), ieguva plašu atzinību un neskaitāmas balvas, tostarp Zelta palmas zaru Kannu kinofestivālā par “Mežonīgiem sirdīm” un balvu kā labākajam režisoram par “Malholandas ceļu”. Lai gan viņš četras reizes ticis nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvām, viņš nekad nav saņēmis “Oskaru”, tomēr 2019. gadā saņēma Kinoakadēmijas goda balvu.

Linča kino – sarežģīts, bet aizraujošs

Deivida Linča filmām bieži vien tiek piedēvēta sarežģīta atšifrējamība, tās mēdz būt mulsinošas un atstāt skatītājus ar jautājumu par to patieso nozīmi. Pats režisors gan vienmēr uzsvēra, ka kino ir ideju vide, nevis naratīvu atspoguļojums, un atbalstīja skatītāja tiesības uz savu interpretāciju. Viņa darbiem raksturīga sirreāla, murgaina un sapnim līdzīga atmosfēra, ko bieži papildina rūpīgi izstrādāts skaņas dizains.

Latvijas Televīzija pieminēšanas reizē sagatavojusi piecu darbu izlasi – četras režisora filmas un dokumentālo filmu “Deivida Linča pasaule”. Lai gan daži uzskata, ka Linča filmu skatīšanās secībai nav nozīmes, jo tās veido savstarpēji sarunājošu rizomu, piedāvāts tās aplūkot hronoloģiskā kārtībā.

Ieteicamās filmas Deivida Linča pasaules izzināšanai

“Ziloņcilvēks” (“The Elephant Man”, 1980)

Deivida Linča debija pilnmetrāžas kino “Dzēšgumijgalva” (1977) bija šausmu stāsts, kas tapis gandrīz bez budžeta. Savukārt “Ziloņcilvēks”, kas nominēts astoņām “Oskara” balvām, atstāja dziļu iespaidu un nostiprināja viņa pozīcijas. Šī filma ir viens no Linča darbiem, kas tuvāks klasiskajai stāstniecībai, piedāvājot dziļi humānisku un aizkustinošu stāstu.

“Mežonīgie sirdīs” (“Wild at Heart”, 1990)

Šī filma, kas ieguva Zelta palmas zaru Kannu kinofestivālā, ir lielisks piemērs tam, kāpēc Linču dēvē par modernā sirreālisma meistaru. Tā ir krimināldrāma ar īpašu stilistiku un dinamiku.

“Zilais samts” (“Blue Velvet”, 1986)

Šī filma, kas ieguva plašu starptautisku uzmanību un nominācijas “Oskaram”, ir vēl viens apliecinājums Linča spējai radīt unikālu atmosfēru, kas apvieno šķietami parastu dzīvi ar tumšiem noslēpumiem.

“Malholandas ceļš” (“Mulholland Drive”, 2001)

Šis Deivida Linča darbs tiek uzskatīts par vienu no izcilākajām filmām, kas jebkad uzņemta. Tā sapludina robežas starp realitāti un iztēli, liekot skatītājam aizdomāties par redzētā nozīmi.

“Ķerot lielo zivi” (“Finding the Big Fish”, 2025)**

Lai gan šī nav Linča filma, tā ir dokumentālā filma par viņu un viņa filozofiju, kas aicina sazemēties un meklēt cilvēciskumu. Tā ir kā vizuāls līdzinieks viņa grāmatai “Ķerot lielo zivi”. *(Piezīme: šobrīd precīza filmas nosaukuma un pieejamības informācija latviski var atšķirties, jo filma minēta kontekstā ar Kannu kinofestivālu pērn.)*

Linča radošā daudzveidība

Deivids Linčs nebija tikai kinorežisors. Viņa radošā darbība aptvēra arī glezniecību, mūziku un literatūru. Viņš strādāja gan kā solo mākslinieks, gan sadarbojās ar citiem, piemēram, ilggadējo domubiedru Andželo Badalamenti, kura mūzika bieži pavada Linča filmas.

Ietekme un novērtējums

Deivids Linčs ir atstājis neizdzēšamu nospiedumu kino vēsturē, ietekmējot daudzus jaunākus režisorus ar savu unikālo un bieži vien provokatīvo pieeju. Viņa spēja pētīt cilvēka psiholoģijas un parādību slēptās dziļumos, atklājot to, kas slēpjas aiz harmoniskās virskārtas, joprojām fascinē skatītājus visā pasaulē. Lai gan viņa filmas var šķist sarežģītas, tās aicina domāt, izjust un interpretēt, padarot katru skatīšanās reizi par unikālu pieredzi.