Saeimas spīkerei Daigai Mieriņai – kritika par vēstuli Trampa Nobela prēmijas virzīšanai
Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, komentējot Saeimas spīkerei Daigai Mieriņai (Zaļo un Zemnieku savienība) pievienošanos vēstulei, aicinot ASV prezidentam Donaldam Trampam piešķirt Nobela Miera prēmiju, norādījis, ka šāds solis bez plašākas saskaņošanas atklāj Latvijas politiskās elites sašķeltību un vienotības trūkumu ārpolitikas jautājumos. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, Smiltēns intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda, ka šāda rīcība ne vien rada nevajadzīgu skaidrošanos par Latvijas ārpolitikas nostādnēm, bet arī parāda, ka valsts augstākās amatpersonas nespēj vienoties par kopīgiem stratēģiskiem mērķiem.
Mieriņas motivācija un plašāka konteksta trūkums
Saeimas spīkere Daiga Mieriņa ir skaidrojusi, ka vēstuli parakstījusi, cerot deeskalēt situāciju saistībā ar Donalda Trampa izteikumiem par Grenlandes iegūšanu un viņa vispārējo iesaisti starptautisko attiecību veicināšanā. Viņa minējusi, ka vēstule tika saņemta jau parakstīta, tostarp no ASV Pārstāvju palātas spīkera Maika Džonsona, un Mieriņa to parakstījusi kā papildu parakstītāja, uzskatot, ka svarīgi stiprināt transatlantiskās attiecības. Tiek minēti arī Trampa panākumi, piemēram, Ābrahama vienošanās Tuvajos Austrumos, kā argumenti viņa kandidatūrai uz Nobela Miera prēmiju. Tomēr šis solis netika pilnībā saskaņots ar koalīcijas partneriem un ārlietu ministri Baibu Braži (JV), kura uz šo iniciatīvu raudzījusies kritiski.
Politiskās aprindas reaģē uz Mieriņas lēmumu
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paudusi, ka Mieriņai ir tiesības parakstīt šādu vēstuli, taču viņa būtu vēlējusies plašāku konsultāciju pirms šāda nozīmīga ārpolitikas soļa. Siliņa uzsvēra, ka Latvijā ārpolitiku primāri veido Ārlietu ministrija un parasti tiek sagaidīta šādu jautājumu saskaņošana starp valsts augstākajām amatpersonām. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir paudis, ka respektē Mieriņas personisko nostāju, norādot, ka ASV ir stratēģiskais partneris un šāds solis nav pretrunā ar Latvijas kopējo ārpolitiku. Citstarp, vēstules parakstīšanas brīdī Mieriņa pildīja arī Valsts prezidenta amata pienākumus, jo Valsts prezidents atradās ārpus valsts.
Nobela Miera prēmijas piešķiršanas kritēriji un vēstures konteksts
Nobela Miera prēmiju pasniedz kopš 1901. gada par nopelniem miera veicināšanā. Tā ir viena no prestižākajām pasaules balvām, kas piešķirta gan personām, gan organizācijām. Jau vēsturiski Nobela Miera prēmijas piešķiršana ir izraisījusi diskusijas un kritiku, bieži vien par politiski motivētu vai priekšlaicīgu balvas piešķiršanu. Kā piemēri minami ASV prezidenta Baraka Obamas apbalvošana 2009. gadā, kas tika kritizēta kā pāragra, vai fakts, ka Mohandāss Karamčands Gandijs, neskatoties uz piecām nominācijām, to nekad nav saņēmis. Nobela institūts ir norādījis, ka miruši cilvēki nevar pretendēt uz prēmiju un laureāti nevar atteikties no balvas vai dalīt to ar citām personām. Prēmiju piešķir Norvēģijas Nobela komiteja, un tā tiek pasniegta katru gadu 10. decembrī Oslo.
Latvijas politiskā aina un ārpolitiskā vienotība
Edvards Smiltēns uzsvēra, ka šāda situācija, kurā atšķirīgi viedokļi un darbības notiek bez pienācīgas saskaņošanas, liecina par dziļāku problēmu Latvijas politikā – nespēju veidot vienotu fronti ārpolitikas jautājumos, kas ir īpaši svarīgi valstīm ar sarežģītu ģeopolitisko stāvokli. Viņš norādīja, ka šāda rīcība var radīt iespaidu par nestabilitāti un saskaņotības trūkumu starptautiskajā arēnā, kas nav vēlams Latvijas interesēs. Lai gan Valsts prezidents un Ministru prezidente ir pauduši sapratni par Mieriņas lēmumu, šī incidenta analīze liecina par nepieciešamību stiprināt koordināciju un komunikāciju starp valsts augstākajām amatpersonām.