Vēlēšanu drošību apdraud jaunie izaicinājumi
Mūsdienās godīgas un brīvas vēlēšanas saskaras ar vairākiem nopietniem izaicinājumiem, tostarp mākslīgā intelekta (MI) rīku ļaunprātīgu izmantošanu, populismu, radikalizāciju iekšpolitikā un ārēju iejaukšanos vēlēšanu procesos. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šos riskus uzsvēra vairāki eksperti, kuri piedalījās vēlēšanu drošībai veltītā konferencē Latvijas parlamentā.
Īpašas bažas rada MI attīstība, jo gaidāmās, piemēram, 15. Saeimas vēlēšanas būs pirmās, kad plaši pieejami būs jaudīgi un moderni MI rīki, kas ievērojami sarežģīs situāciju vēlēšanu laikā. Šie rīki var tikt izmantoti dezinformācijas izplatīšanai un mērķtiecīgu vēstījumu radīšanai dažādām sabiedrības grupām, lai tās radikalizētu vai radītu vilšanās sajūtu.
Ārvalstu ietekme un dezinformācija
Ārvalstu iejaukšanās vēlēšanu procesos, īpaši no Krievijas puses, joprojām ir nopietns drauds. Kā piemērs minēts Moldovas pieredzes, kur Krievija vēlēšanu ietekmēšanai 2024. gadā ieguldīja aptuveni 250 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā 1% no valsts IKP. Salīdzinājumam, 2022. gada Saeimas vēlēšanās Latvijā visu startējušo partiju kopējie deklarētie izdevumi bija aptuveni 5,4 miljoni eiro. Šādi finanšu ieguldījumi liecina par ārvalstu ietekmes potenciālo apmēru un draudiem.
Atbildība un risinājumi
Konferencē tika diskutēts par nepieciešamību stiprināt vēlēšanu procesa noturību. Viens no apspriestajiem risinājumiem ir Augstākās tiesas (AT) pilnvarošana pieņemt lēmumus par vēlēšanu atkārtotu rīkošanu, ja tiktu konstatēta ievērojama ārēja iejaukšanās vai diskreditējoši apstākļi. Lai gan AT jau iepriekš ir bijusi kompetence vērtēt vēlēšanu rezultātus, eksperti uzsver, ka nepieciešamas reālas un efektīvas mehānismi, lai nodrošinātu demokrātijas noturību.
Populisms un radikalizācija kā draudi
Populisms un radikalizācija valsts iekšienē arī tiek uzskatīti par būtiskiem izaicinājumiem brīvām vēlēšanām. Šie faktori bieži vien pastiprina ārējo ietekmi un dezinformāciju, radot sabiedrībā šķeltības un neuzticību institūcijām. Lai gan Saeima ir sākusi skatīt grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, lai regulētu MI izmantošanu, joprojām pastāv neatbildēti jautājumi par efektīvu uzraudzību un sankcijām.