Saeimas priekšsēdētāja nosūta vēstuli Nobela komitejai

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) ir parakstījusi vēstuli Nobela prēmijas komitejai, ierosinot 2025. gada Miera prēmiju piešķirt bijušajam ASV prezidentam Donaldam Trampam. Šis lēmums, ko sākotnēji publiskojis žurnāls “Ir”, ir izraisījis plašas diskusijas Latvijas politiskajās un diplomātiskajās aprindās.

Vēstule ir daļa no kopīgas iniciatīvas, ko atbalsta arī Izraēlas un ASV parlamentu vadītāji. Mieriņa skaidrojusi, ka viņas rīcība ir saistīta ar centieniem deeskalēt spriedzi transatlantiskajās attiecībās, īpaši saistībā ar Trampa izteikumiem par Grenlandes anektēšanu. Viņa uzsvērusi, ka ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris un ir svarīgi uzturēt labas attiecības.

Politiskās reakcijas un kritika

Saeimas priekšsēdētājas rīcība izsaukusi gan atbalstu, gan kritiku Latvijas politiķu vidū. Valsts prezidents Egils Levits respektē Mieriņas personisko nostāju, taču norāda, ka šādi jautājumi būtu korekti risināt, konsultējoties ar Ārlietu ministriju un citiem Baltijas valstu partneriem, lai izvairītos no pārpratumiem un neskaidrībām . Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) būtu vēlējusies, lai Mieriņa pirms vēstules parakstīšanas konsultējas ar augstākajām valsts amatpersonām, tostarp Ārlietu ministriju, lai gan atzīst Mieriņas tiesības pieņemt šādu lēmumu .

Kritiķi, piemēram, “Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, norāda, ka kritiskas nostājas paušana no Latvijas puses nemainītu ASV kā stratēģiskā partnera statusu, un pauž bažas, ka šāda publiska nesaskaņotība var diskreditēt Latviju starptautiskajā arēnā . Edgars Tavars ir paudis, ka šādi jautājumi būtu risināmi iekšēji, nevis publiski, lai izvairītos no Latvijas diskreditācijas .

Trampa nominācijas vēsture un Nobela prēmija

Donalds Tramps jau iepriekš ir ticis izvirzīts Nobela Miera prēmijai. Piemēram, 2024. gadā viņu nominēja politologs Ivans Merežko . Pats Tramps neilgi pirms 2025. gada balvas pasniegšanas ir paudis aizvainojumu par to, ka nav saņēmis Nobela Miera prēmiju, norādot, ka viņš ir apturējis vairākus karus . Viņa administrācijas laikā Nobela Miera prēmiju ir saņēmis viceprezidents Als Gors (2007) un prezidents Baraks Obama (2009), lai gan Tramps ir pirmais republikāņu prezidents kopš Teodora Rūzvelta (1906), kurš nav saņēmis šo apbalvojumu . 2025. gadā Nobela Miera prēmija tika piešķirta Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado .

Nobela Miera prēmiju piešķir Norvēģijas Nobela komiteja, kas izvērtē saņemtās nominācijas un konsultējas ar ekspertiem. Nominācijas var iesniegt noteiktas atzītas institūcijas un personas . Šī balva ir viena no prestižākajām pasaulē, un tās mērķis ir godināt tos, kas ir snieguši ievērojamu ieguldījumu miera veicināšanā .

Mieriņas skaidrojumi un motīvi

Sākotnēji Mieriņa skaidroja, ka vēstules parakstīšana bijusi kā “izmēģinājums”, taču vēlāk apstiprināja, ka vēstule ir nosūtīta Izraēlas parlamenta spīkeram . Viņa uzsvēra, ka vēstule adresēta viņai kā Saeimas spīkerei un ka lēmums nav pretrunā ar Latvijas vienoto ārpolitiku . Mieriņa norādīja, ka viņas galvenais motīvs ir vēlme deeskalēt situāciju un veicināt transatlantisko attiecību stiprināšanu, īpaši ņemot vērā Trampa izteikumus par Grenlandi . Viņa arī minējusi, ka Trampam ir dažādi panākumi, tostarp karadarbības izbeigšana Gazas joslā .

Plašāks konteksts un iepriekšējie gadījumi

Interesanti, ka internetā ir izplatījušies maldinoši apgalvojumi, ka Donalds Tramps būtu draudējis bombardēt Norvēģiju, ja nesaņemtu Nobela Miera prēmiju. Šie apgalvojumi, kas bieži tiek ilustrēti ar attēliem vai video, nav guvuši apstiprinājumu uzticamos avotos un tiek atspēkoti kā faktu pārbaudītāju .

Vēsturiski Nobela Miera prēmiju ir saņēmuši arī citi ASV prezidenti, piemēram, Teodors Rūzvelts (1906), Vudro Vilsons (1919), Džimijs Kārters (2002) un Baraks Obama (2009). ASV prezidenti ir saņēmuši šo balvu par dažādiem nopelniem, sākot no starpniecības konfliktu risināšanā līdz starptautisku organizāciju izveidei .