Telpu futbolā spēku samēri bieži vien krietni atšķiras no klasiskā futbola tradicionālajiem smagsvariem. Tā, piemēram, pasaules ranga 86. vietā esošā Anglija, pret kuru mūsu bilance ir 3-1-2, atlases ciklos debitēja 2005. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā un nesen īslaicīgi pat apturēja izlases darbību, bet Vācija (2-1-1), kura rangā ir dažas vietas augstāk par mums, debitēja tikai 2018. gada Eiropas čempionāta atlasē. Ne viena, ne otra finālturnīros nav spēlējusi. Francija, kas nu ir viena no visstraujāk augošajām elites izlasēm, spēlē jau kopš 1999. gada Eiropas čempionāta atlases, kad debitējām arī mēs, taču vēl ilgi mīņājās pa grupu apakšu.
Pirmo kvalifikācijas uzvaru Francija izcīnīja 2004. gada janvārī pār Izraēlu (3:2) – tikai savā 20. atlases spēlē (1-2-17). Līdz pat “Euro 2012” atlasei (ieskaitot) Francijas bilance bija tikai 2-2-25, reizēm ielaižot arī divciparu skaitli. Iesaistoties priekšsacīkstēs, Francija nākamajos piecu ciklu agrīnajās fāzēs sakrāja lielisku bilanci 15-1-1 un kļuva arvien konkurētspējīgāka arī pamatkārtās, kvalificējoties 2018. gada Eiropas čempionātam. Priekškvalifikācijā apsteigta Lietuva, pamatkārtā otrā vieta priekšā Slovākijai, bet pārspēlēs dramatisks panākums 1:1, 5:4 pār savu biežo pretinieci Horvātiju. Finālturnīra debijā Francija bija vadībā ar 1:0, 2:1 un 4:2 un pārsteidzoši atņēma punktus Spānijai (4:4), tomēr zaudēja Azerbaidžānai (3:5, pretiniekiem visus piecus vārtus iesita brazīlieši) un no grupas neizkļuva.
2021. gada Pasaules kausa atlasē Francija zaudēja Spānijai un Serbijai, 2022. gada Eiropas čempionāta atlasē priekšā palaida ne vien Krieviju, bet arī brazīlisko Gruziju, bet 2024. gadā Uzbekistānā jaunā galvenā trenera Rafaela Reno vadībā debitēja Pasaules kausā, izcīnot vienu no tikai septiņām Eiropas ceļazīmēm – atlases grupā ar 5-1-0 apsteigta Horvātija, Slovākija un Vācija. Un debitēja Francija lieliski, sasniedzot pusfinālu. Grupā uzveiktas Venecuēla (7:3) un Gvatemala (6:3), zaudēts Irānai (1:4), izslēgšanas spēlēs pārspētas Taizeme (5:2) un Paragvaja (2:1), bet pusfinālā ar divkāršu atspēlēšanos pret Argentīnu nepietika (2:3, vieni vārti arī rīdziniekam Anhelam Klaudino). Bronzas spēlē sakāve 1:7 pret Ukrainu.
“Euro 2026” atlasē Francija bez grūtībām atkal sakrāja bilanci 5-1-0 un izcīnīja pirmo vietu – maksimums pret Kosovu (9:4, 5:0), kurai Latvija nesen zaudēja ar 4:7, un Bulgāriju (8:0, 11:0), apsteigta arī brazīliešus zaudējusī Gruzija (5:2, 3:3), kuru Latvija trešdien sasita ar 4:0. Francija ar 41 precīzu sitienu bija rezultatīvākā komanda atlases pamatkārtā, apsteidzot arī Spāniju (37) un Ukrainu (37). Finālturnīros Francija 10 spēlēs guvusi 33 vārtus, un tieši uzbrukums un individuālā meistarība ir franču galvenais trumpis.
Francijas uzbrukumā var izcelt jauno kapteini Sueilu Mudinu, kurš izlasē bijis rezultatīvākais divos atlases ciklos pēc kārtas (16 spēlēs 16 vārti) un četrus vārtus guvis arī finālturnīros, bet 100 vārtu slieksnim tuvojas bijušais kapteinis Abdesamads Moammeds (132 spēlēs 94 vārti), kurš ir Francijas rezultatīvākais spēlētājs finālturnīros (deviņās spēlēs pieci vārti). Abi pašlaik pārstāv Lavālu, bet pagājušajā sezonā Mudins ar “Cartagena” kļuva par pasaules spēcīgākās vietējās līgas Spānijas čempionu, finālsērijā pieveicot cita francūža Mamadū Turē pārstāvēto Barselonu. Tieši jaunais Mamadū Turē (izlasē ir vēl viens Mamadū Turē – abi izlasē allaž dzīvo vienā numuriņā) guva Francijas pirmos vārtus Rīgā, bet vadību pret Horvātiju pārņēma cits Lavālas spēlētājs Uasinī Girio, kuram tie bija piektie vārti šajā ciklā.
Francijas sastāvs
Francija ir vienīgā “Euro 2026” dalībniece, ar kuru Latvija vēl nekad nav tikusies. Aprīlī 2028. gada Pasaules kausa atlasē pirmoreiz spēlēsim arī pret Albāniju, un no aktīvajām Eiropas izlasēm vēl nekad neesam cīnījušies arī pret Serbiju, Austriju, Ziemeļīriju un Skotiju. Visbiežāk esam spēlējuši pret Igauniju (18-1-0), Lietuvu (9-2-6), Baltkrieviju (0-2-7) un Somiju (3-1-5), bet ārpus mūsu reģiona biežākā pretiniece bijusi Spānija (0-0-9). Rēķinot tikai atlases un finālturnīrus, Latvijas biežākā pretiniece bijusi Krievija (0-0-5), bet četrreiz spēlēts pret Slovākiju (0-1-3), Spāniju (0-0-4), Angliju (3-1-0), Igauniju (4-0-0), Armēniju (4-0-0), Bosniju un Hercegovinu (1-0-3) un Vāciju (2-1-1).
Francija pasaules rangā ieņem 10. vietu – pret decembra pasaules ranga labāko astoņnieku esam tikai un vienīgi zaudējuši (0-0-31, vārti 23:178) un pret labāko četrpadsmitnieku tikai vienreiz neesam zaudējuši (0-1-34, vārti 27:190), taču Masimiljāno Bellartes vadībā pusotra gada laikā virkni “pirmo reižu” jau esam iespējuši – pirmoreiz uzvarēta Gruzija (nu jau divreiz), Slovēnija, Nīderlande, Ungārija, Rumānija, arī Turcija. Decembrī Čehijā pret Čehiju (1:1) aizvadījām 200. spēli izlases vēsturē – visu laiku bilance 202 spēlēs ir 68-30-104, vārti 513:646, bet kvalifikācijās, finālturnīros 81 spēles bilance ir 26-12-43, vārti 187:247.
Kaut gan ar Francijas izlasi spēlēsim pirmoreiz, franču klubi nesenā pagātnē Latvijā jau ir bijuši. 2022. gada pavasarī Čempionu līgas finālčetriniekā “Arēnā Rīga” spēlēja tolaik jau naudas grūtībās esošais ACCS, kā rindās bija gan Mudins un Turē jaunākais, gan arī Lutēns un Rikardiņu. Savukārt 2023. gada ziemā Jelgavā Rikardiņu jau “Riga” kreklā svinēja dramatisku uzvaru pār “Étoile lavallois” (5:4), kuras rindās pa diviem vārtiem guva Marokas un Francijas izlašu vadošie spēlētāji Sufians El Mesrars un Moammeds, ierindā bija arī Mudins, Girio un Francijas izlases rezerves vārtsargs Luī Markē (Francija un Ukraina ir vienīgās divas izlases, kuras finālturnīram pieteikušas trīs, nevis divus vārtsargus). “Riga” vārtus tolaik sargāja Igors Labuts, sastāvā bija arī Vlads Rimkus. Mudins ar “Riga” tikās arī iepriekšējā Čempionu līgas sezonā – šoreiz jau “Cartagena” rindās (4:1 spāņu labā).
Eiropas čempionātam Francija kvalificējās aprīlī, bet gatavošanās posmā aizvadīja 11 pārbaudes spēles. Septembrī 5:4 pār Kostariku, 3:3 un 0:2 pret Paragvaju un 2:3 pret Poliju, oktobrī 3:2, 2:3 pret Čehiju, novembrī 1:3 pret Ukrainu, decembrī 4:4 pret Kolumbiju un 4:1 pār Paragvaju un janvārī 5:2 pār Ungāriju, 5:5 pār Beļģiju. Ar vārtiem pēdējā pārbaudē nebija gana, lai sastāvā iekļūtu ilggadējais izlašnieks Nelsons Lutēns, bet traumu dēļ nav Kevina Ramiresa un Ajuba Saadavī, kurš no finālturnīra sastāva tika svītrots pavisam īsi pirms tā sākuma – izmantojot reglamenta punktu, viņa vietā steidzami tika pieteikts Spānijas 2. līgā spēlējošais Amins Benslamā. 11 no 14 spēlētājiem ir no Francijas čempionāta labāko četrinieka komandām – pa četriem spēlētājiem no līderēm “Étoile lavalloise” (29 punkti 11 spēlēs) un “Sporting Club Paris” (25), trīs spēlētāji ir no ceturtajā vietā esošās Monpeljē (22), bet neviena izlašnieka nav trešajā vietā esošajai “Goal” (23).
Latvijas izlases pretinieces pēc decembra ranga
Savulaik Francijas U21 un pieaugušo futzāla izlasē spēlējis arī Francijas lielā futbola izlasē spēlējušais uzbrucējs Visams Ben Jeders. 19-20 gadu vecumā Ben Jeders Francijas pieaugušo telpu futbola izlasē piedalījās sešos mačos un guva trīs vārtus, bet drīz pēc tam “Toulouse” rindās jau debitēja Francijas lielā futbola augstākajā līgā. Tulūzā viņš 156 līgas spēlēs guva 63 vārtus un par 9.5 miljoniem eiro devās uz Sevilju, kur 91 līgas spēlē guva 38 vārtus, bet 2019. gadā atgriezās Francijas čempionātā – par 40 miljoniem eiro viņu nopirka “Monaco”, kur Ben Jeders 164 līgas spēlēs guva 98 vārtus.
Francijas un Spānijas augstākajās līgās Ben Jeders 411 spēlēs guva 199 vārtus, Francijas pieaugušo izlasē 19 spēlēs guva trīs vārtus un bija rezervists “Euro 2020” finālturnīŗā, bet iepriekšējos gados lielāko publicitāti ieguvis tiesas sēdēs, nevis futbola laukumos. Atsevišķās epizodēs sodīts par nodokļu nemaksāšanu, izvarošanu, seksuāla rakstura uzbrukumu un braukšanu dzērumā, Ben Jeders pēc gandrīz gada būšanas bez kluba devās uz Irānu, pēc tam – uz Turcijas 1. līgu, bet nu 35 gadu vecumā nokļuvis Marokā.