Slimnīcu vadītāju bažas par finansējuma samazinājumu
Vairāku Latvijas slimnīcu vadītāji ir nosūtījuši atklātu vēstuli veselības aprūpes politikas veidotājiem, paužot nopietnas bažas par veselības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti valstī, īpaši akcentējot finansējuma samazinājumu mazajām un lokālajām slimnīcām. Kā norādīts vēstulē, 2026. gadā plānots samazināt finansējumu stacionārajiem pakalpojumiem par vismaz 10%, kas veido vairāk nekā 5 miljonus eiro. Šis samazinājums tiek uzskatīts par ievērojamu un pat kritisku, īpaši skarot pacientus reģionos un tos, kuriem nepieciešama speciālās aprūpes palīdzība, piemēram, dzemdniecībā un traumatoloģijā.
Neprognozētas reformas un tās sekas
Vēstules autori uzsver, ka slimnīcu finansēšanas reforma ir notikusi strauji un bez pietiekamas saskaņošanas ar ārstniecības iestādēm, kas var radīt negatīvas sekas veselības aprūpes pieejamībai visā Latvijā, īpaši sāpīgi skarot reģionu iedzīvotājus. Tiek prognozēts, ka slimnīcu vadības rīcībā esošā informācija par finansējuma izmaiņām liecina par nesamērīgu līdzekļu samazinājumu tieši mazajām, lokālajām otrā un trešā līmeņa slimnīcām. Turklāt tiek norādīts, ka lielākajai daļai reģionālo slimnīcu samazināsies maksājums par vienu ārstēto pacientu (DRG maksājums) par 8% līdz pat 21% gadījumos, piemēram, Tukuma, Līvānu un Ziemeļkurzemes slimnīcās. Tikmēr atsevišķām lielajām Rīgas slimnīcām paredzēts DRG maksājuma pieaugums.
Finansējuma samazinājuma ietekme uz pacientiem
Reģionālo slimnīcu vadītāji uzsver, ka personāla izmaksas veido 70% līdz 85% no kopējiem izdevumiem, un samazināt finansējumu citās pozīcijās nav iespējams. Viņi pauž bažas, ka plānotais finansējuma samazinājums var apdraudēt ne tikai pamata stacionāro aprūpi, bet arī speciālo pakalpojumu, piemēram, dzemdniecības un traumatoloģijas, pieejamību reģionos. Tāpat tiek minēts, ka, lai gan kopējais veselības nozares finansējums 2026. gadā sasniegs gandrīz divus miljardus eiro, astoņu miljonu eiro samazinājums mazajām slimnīcām ir būtisks un apdraud veselības aprūpes pieejamību vietējiem iedzīvotājiem.
Politiskās reakcijas un aicinājumi
Politisko partiju apvienība Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ir aicinājusi Veselības ministriju pārskatīt plānoto finansējuma sadalījumu, uzsverot, ka reģionālās slimnīcas ir vitāli svarīgas vietējo iedzīvotāju veselības aprūpei. Arī citi reģionu pārstāvji, tostarp Ogres mērs Egils Helmanis, ir pauduši neapmierinātību ar plānotajām izmaiņām, norādot uz netaisnīgu finansējuma sadalījumu un atšķirībām pakalpojumu apmaksā starp reģionu un Rīgas slimnīcām.
Veselības ministrijas nostāja un nākotnes perspektīvas
Lai gan Veselības ministrija ir skaidrojusi, ka tiek plānots pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli (lokālās, reģionālās un daudzprofilu slimnīcas) līdz 2029. gadam, nevis slēgt konkrētas slimnīcas, bažas par finansējuma samazinājumu un tā ietekmi uz pakalpojumu pieejamību reģionos joprojām pastāv. Tiek prognozēts, ka reformas mērķis ir uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti, taču reģionālās pašvaldības un slimnīcu vadītāji joprojām pauž bažas par savu balsu nedzirdēšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Situācija prasa rūpīgu dialogu starp politikas veidotājiem un ārstniecības iestādēm, lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem.