Aukstais janvāris paredz lielākus rēķinus par apkuri
Šī gada janvāris Latvijā izrādījies īpaši auksts, kļūstot par aukstāko janvāri pēdējo 15 gadu laikā un otro aukstāko pēdējo 30 gadu periodā. Kā ziņo telekanāls TV3, zemās gaisa temperatūras ir būtiski palielinājušas siltumenerģijas patēriņu, kas tieši atspoguļosies mājsaimniecību rēķinos par apkuri, tie paredzami ievērojami lielāki nekā iepriekšējos mēnešos. Saskaņā ar AS “Rīgas siltums” datiem, janvārī siltumenerģijas patēriņš Rīgā prognozēts par 59% lielāks nekā decembrī. Tas nozīmē, ka rīdzinieki apkurei un karstā ūdens sagatavošanai janvārī varētu patērēt aptuveni 639 000 megavatstundu (MWh), kamēr decembrī patēriņš bija 399 900 MWh.
Ekonomikas ministrs aicina uz ārkārtas sēdi
Ņemot vērā prognozēto izmaksu pieaugumu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis ir rosinājis nekavējoties sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi, lai rastu efektīvus risinājumus iedzīvotāju atbalstam. Ministrs uzsvēris, ka cilvēkiem ir jābūt pārliecībai, ka valsts viņus neatstāj vienus ar pārmērīgu rēķinu slogu, un situācija prasa koordinētu rīcību valsts līmenī. Viņš norādījis, ka Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdes formāts ir piemērots, lai operatīvi novērtētu situāciju un vienlaikus pieņemtu lēmumus par atbalsta pasākumiem, kas mazinātu slogu mājsaimniecībām.
Iespējamie risinājumi un atbalsta pasākumi
Lai gan konkrēti atbalsta pasākumi vēl nav izziņoti, tiek meklēti risinājumi gan pašvaldību, gan valsts līmenī. Viens no priekšlikumiem nāk no Rīgas vicemēra Edvarda Ratnieka, kurš rosina pašvaldības kapitālsabiedrībām atteikties no kavējuma procentu piemērošanas par savlaicīgi neapmaksātajiem apkures rēķiniem janvārī. Tas nozīmētu, ka iedzīvotāji varētu rēķinus segt pa daļām līdz nākamās apkures sezonas sākumam, nepiemērojot nokavējuma maksājumus. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi vairākus risinājumus, kas varētu tikt iedarbināti līdzīgi kā gadījumā ar elektroenerģijas cenu pieaugumu, lai palīdzētu segt siltuma maksājumu pieaugumu. Pašlaik spēkā ir dažādas atbalsta programmas, kuru mērķis ir uzlabot mājokļu energoefektivitāti un veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Siltumapgādes uzņēmumu skatījums
Siltumapgādes uzņēmumi atzīst, ka aukstā janvāra dēļ iedzīvotāju rēķini par apkuri būs lielāki. Tomēr, vai šo situāciju varētu saukt par krīzi, uzņēmumi apšauba. AS “Rīgas siltums” norāda, ka apkures izmaksas varētu būt zemākas līdz pat 60% mājās, kurās veikti kompleksi energoefektivitāti paaugstinoši pasākumi. Uzņēmums arī aicina iedzīvotājus pārbaudīt, vai kāpņu telpās, bēniņos un pagrabos ir aizvērti logi un durvis, lai novērstu cauruļvadu aizsalšanu. Vienlaikus ir izteiktas bažas par iespējamu līdzekļu neefektīvu izmantošanu siltumenerģijas iepirkumā Rīgā, aicinot publiski skaidrot iepirkuma principus un cenas. AS “Rīgas siltums” šīs bažas noraida, norādot, ka iepirkums notiek saskaņā ar likumu, izvēloties zemāko cenu izsolē.
Energoefektivitātes nozīme un nākotnes perspektīvas
Lai gan šobrīd aktuāls ir īstermiņa atbalsts strauji augošo apkures rēķinu dēļ, ilgtermiņā svarīga paliek mājokļu energoefektivitātes uzlabošana. Investīcijas ēku siltināšanā, logu nomaiņā un modernu apkures sistēmu uzstādīšanā var būtiski samazināt gan siltumenerģijas patēriņu, gan izmaksas. Uzņēmumu aptaujas liecina, ka visoptimistiskākie par nākamā gada izaugsmi ir Rīgas reģiona uzņēmumi, savukārt vispiesardzīgākie ir Latgales uzņēmēji, kas varētu ietekmēt arī kopējo ekonomikas attīstību Latvijā. Valsts pētījumu programma “Enerģētika” pēta centralizētās siltumapgādes sistēmu attīstību, meklējot optimizācijas risinājumus energodrošības un ekonomiskā efektivitātes uzlabošanai.