Pilsēta kā iedvesmas avots: Jauna izstāde LNMM

No 2026. gada 31. janvāra līdz 26. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas ceturtajā un piektajā stāvā būs skatāma izstāde “Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā”. Šī ekspozīcija piedāvā unikālu ieskatu pilsētvides, literatūras un mākslas attiecībās 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs, atklājot, kā latviešu modernisti uztvēra un attēloja urbanizācijas procesus un laikmeta pārmaiņas savos darbos.

Modernisma laikmets un pilsētas dinamika

20. gadsimta pirmā puse bija laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Pilsēta kļuva par vienu no nozīmīgākajām modernās kultūras telpām. Izstāde aicina sekot latviešu rakstnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Šie mākslinieki un rakstnieki, bieži dēvēti par “flanieriem” un “flanēzēm”, bija rūpīgi pilsētas vērotāji, kas dokumentēja moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogu daudzveidību, kā arī urbānās telpas skaņas un ritmu, iemūžinot tos gan literāros darbos, gan vizuālajā mākslā.

Flanērisms un tā atspulgi mākslā

Izstādes pamatā ir projekta “Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā” noslēgums, ko īstenojis sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Ekspozīcijā iekļauti gan pazīstami, gan mazāk zināmi mākslas darbi, dzejas teksti, iespieddarbu oriģināli, fotogrāfijas un video materiāli. Apmeklētāji varēs “pastaigāties” starp eksponātiem, izjūtot laikmeta noskaņu un iepazīstot tā vizuālo valodu. Interesanti, ka izstādes nosaukums “Ielu maldos” aizgūts no Lūcijas Zamaičas 1923. gada poēmu krājuma.

Latviešu modernistiem raksturīgie darbi

Izstādē būs aplūkojami tādi darbi kā Aleksandra Beļcova “Pašportrets cepurē ar zilu malu” (1920–1921), Niklava Strunkes grafiskā kompozīcija grāmatai “Mūra apkampienos” (1923), Kārļa Baltgaile vāka zīmējums Aleksandra Čaka dzejoļu krājumam “Apašs frakā” (1929) un Ādolfa Zārdiņa darbs “Vasara” (1935). Šie un citi eksponāti ilustrē, kā latviešu modernisti interpretēja mainīgās pilsētvides iespaidus un dinamiku.