Siliņa pauž cieņu pret Mieriņas lēmumu, taču koalīcijā valda kritika

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir apliecinājusi, ka respektē Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) personīgo lēmumu parakstīt vēstuli Nobela prēmijas komitejai ar aicinājumu piešķirt 2025. gada Miera prēmiju bijušajam ASV prezidentam Donaldam Trampam. Kā ziņo avīze Diena, premjere atzinusi, ka Mieriņa viņu par šo soli informējusi iepriekšējā dienā. Lai gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī paudis, ka respektē Mieriņas personīgo nostāju un uzskata, ka šis lēmums nav pretrunā ar Latvijas vienoto ārpolitiku, jo ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris, koalīcijas partneri, īpaši no “Progresīvo” partijas, ir izteikuši kritisku nostāju. Šis jautājums izraisījis plašas diskusijas Latvijas politiskajās aprindās, un daži politiķi, piemēram, Edgars Tavars (AS), uzskata, ka šāda rīcība diskreditē Latviju starptautiskajā arēnā.

Mieriņas iniciatīva un tās pamatojums

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa parakstīja vēstuli Nobela prēmijas komitejai, atsaucoties uz kopīgu Izraēlas un ASV parlamentu vadītāju iniciatīvu, kas adresēta daudzu valstu parlamentu vadītājiem. Mieriņa skaidrojusi, ka viņas lēmums ir personisks un pieņemts, ņemot vērā Trampa ieguldījumu drošības stiprināšanā un starptautisko attiecību veicināšanā, minot tādus sasniegumus kā Ābrahama vienošanās un miera plānus Tuvajos Austrumos. Viņa arī paudusi cerību, ka viņas paraksts varētu palīdzēt deeskalēt situāciju saistībā ar Donalda Trampa izteiktajiem nodomiem par Grenlandes iegūšanu, uzskatot, ka runa ir par Arktikas drošību. Lai gan sākotnēji Mieriņa apgalvojusi, ka paraksts bijis tikai “izmēģinājums” un jautājums vēl jāizrunā ar Latvijas ārpolitikas veidotājiem, vēlāk viņa apstiprinājusi, ka parakstītā vēstule jau nosūtīta Izraēlai.

Neatbalstītā ārpolitikas saskaņošana

Ministru prezidente Evika Siliņa būtu vēlējusies, lai Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa pirms vēstules parakstīšanas konsultējas arī ar citām valsts augstākajām amatpersonām. Viņa uzsvēra, ka Latvijā ārpolitiku veido Ārlietu ministrija un ir svarīgi noskaņot tās viedokli par ārpolitikas jautājumiem. Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) uz šo soli raugās kritiski. Lai gan Saeimas spīkere apgalvo, ka konsultējusies ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) un saviem partijas biedriem, lēmums nav pilnībā saskaņots ar valdību un citiem koalīcijas partneriem, piemēram, “Progresīvajiem”, kuri to vērtējuši kritiski. “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norādījis, ka šāda rīcība ir kļūda un ka, lai gan ASV ir stratēģiskais partneris, tas nenozīmē būt “lišķīgiem”.

Reakcijas un konteksts Latvijas politikā

Saeimas priekšsēdētājas lēmums ir izraisījis plašu rezonansi Latvijas politikā. Daži politiķi, piemēram, Saeimas deputāts Edgars Tavars (AS), uzskata, ka šāda rīcība diskreditē Latviju starptautiskajā arēnā un ka koalīcijas komunikācija šajā jautājumā ir pārvērtusies par apkaunojumu. Opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” frakcijas deputāti ir nākuši klajā ar iniciatīvu izskatīt Saeimā lēmumprojektu, kurā pausts aicinājums piešķirt Nobela Miera prēmiju Donaldam Trampam, pamatojot to ar “cieņu pret ASV nostāju pret Latviju”. Lai gan daļa deputātu neatbalsta iniciatīvu par apbalvojuma piešķiršanu Trampam, parlamentārieši pagaidām nav noskaņoti prasīt Mieriņas atsaukšanu no parlamenta priekšsēdētājas amata.

Nobela Miera prēmijas piešķiršanas procedūra

Nobela Miera prēmiju piešķir Norvēģijas Nobela komiteja, kuru veido pieci cilvēki, kas ir ievēlēti no Norvēģijas Parlamenta. Tā ir viena no piecām zviedru inženiera un izgudrotāja Alfrēda Nobela 1895. gadā iedibinātajām Nobela prēmijām. Tā tiek pasniegta par izcilu ieguldījumu miera veicināšanā. 2025. gada Nobela Miera prēmiju saņēma Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado. Saskaņā ar mediju ziņoto, arī ASV prezidents Donalds Tramps tika izvirzīts prēmijai.