Par ko ir stāsts?
Lai novērtētu Latvijas militārās rūpniecības gatavību mūsdienu drošības izaicinājumiem un apspriestu tālākās attīstības iespējas, tuvākajā laikā notiks “Industrijas dienas”. Šis pasākums pulcēs kopā armiju, zinātni un uzņēmējus, lai rastu risinājumus aktuālajiem drošības jautājumiem. Kā ziņo telekanāls TV3, pasākuma mērķis ir saprast, kā kopīgiem spēkiem risināt mūsdienu drošības izaicinājumus.
Nozares attīstības stratēģija un izaicinājumi
Latvijas militārā rūpniecība pēdējos gados piedzīvo strauju izaugsmi, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā . Tomēr nozares tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgiem lēmumiem . Nesen pieņemtā Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025.–2036. gadam iezīmē valsts attīstības prioritātes tuvākajiem gadiem, nosakot mērķus industrijas attīstībai vidējā un ilgtermiņā. Piemēram, līdz 2028. gadam plānots dubultot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumu apjomu no vietējās aizsardzības industrijas līdz 20%, bet līdz 2036. gadam trīskāršot . Arī aizsardzības industrijas pienesums Latvijas tautsaimniecībai plānots 3% no IKP līdz 2028. gadam un 5% līdz 2036. gadam . Lai gan Latvijā jau darbojas uzņēmumi, kas ražo militārās preces un iegulda aizsardzības inovācijās, joprojām ir dzirdami pretrunīgi vēstījumi par nozares pašreizējo attīstības stadiju – daži uzskata, ka tā vēl ir “autiņbiksītēs”, citi redz pozitīvas tendences . Agrākais Aizsardzības ministrijas (AM) ierēdnis Jānis Garisons norāda, ka ražotāji Latvijā ir un būs, galvenais ir valsts pasūtījums .
“Industrijas dienas” – platforma sadarbībai
“Industrijas dienas” ir pasākums, kas paredzēts, lai iepazīstinātu uzņēmējus ar zinātnisko institūciju pētījumu rezultātiem, laboratorijām un inovāciju infrastruktūru. Tas kalpos kā platforma industrijas un zinātnes ciešākai sadarbībai, lai identificētu un īstenotu komercializējamas idejas . Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki jau rīkojuši “NBS Industriju dienas”, kurās uzņēmumi iepazīstinājuši ar pašmāju ražotiem militāras un divējādas pielietojuma produktiem un pakalpojumiem, piemēram, munīciju, droniem, automobiļiem un speciālu apģērbu . “Šis pasākums saved kopā armiju, zinātni un uzņēmējus, lai saprastu, kā kopā risināt šodienas drošības izaicinājumus,” skaidro Elīna Egle-Ločmele, Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja . Tuvākie pasākumi ietvers arī meistarklases un prezentācijas starptautiskiem militārajiem ekspertiem .
Latvijas militārās rūpniecības potenciāls
Latvijas militārā industrija šobrīd ir samērā jauna nozare, kas tikai sper pirmos soļus, taču tai ir visi priekšnosacījumi veiksmīgai attīstībai . Valsts ir nākusi klajā ar jaunu stratēģiju, lai piešķirtu dzirksteli militārajai ražošanai un attiecīgi arī ekonomikai . Tiek plānots dubultot vietējās militārās industrijas piegādes armijai līdz 2028. gadam . Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares specializējas transportlīdzekļu un detaļu ražošanā, savukārt vieglā rūpniecība attīsta specializēta pielietojuma apģērbu ražošanu . Ieguldījumi tiek veikti arī militārās infrastruktūras attīstībā, tostarp poligona “Sēlija” izveidē . Lai veicinātu nozares attīstību, tiek ieviesti dažādi atbalsta pasākumi, piemēram, mērķtiecīgas piegāžu drošības politikas ieviešana, veicinot vietējo uzņēmumu iesaisti lielajos NBS līgumos, kā arī tiek izveidots “Zaļais koridors” ražošanas jaudas attīstībai . Tiek paredzēti arī jauni “Research & Development” (R&D) projekti bezpilota sistēmu, mākslīgā intelekta un elektroniskās karadarbības jomā .
Ģeopolitiskā situācija un drošības vide
Latvijas ārējā drošības vide ir ievērojami pasliktinājusies Krievijas izvērstā militārā agresija pret Ukrainu . Militārās izlūkošanas un drošības dienests prognozē, ka vidējā un ilgtermiņā drošības situācija reģionā saglabāsies saspringta un Krievija turpinās apdraudēt Latvijas un tās iedzīvotāju drošību . Tuvākajā gadā tiešs militārs uzbrukums Latvijai ir maz ticams, taču ilgtermiņā tā varbūtība var pieaugt . Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītais apdraudējums Latvijas valsts drošībai ir pastāvīgs un sistemātisks . Reaģējot uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, Latvijā ir apstiprināta Valsts aizsardzības koncepcija, kas nosaka NBS uzdevumu nodrošināt valsts teritorijas un civiliedzīvotāju aizsardzību no pirmā centimetra . NBS attīstības plāns 2025.–2036. gadam paredz celšanas Latvijas un sabiedroto aizsardzības un atturēšanas spējas .
Nākotnes perspektīvas un pasākumi
Latvijas militārās rūpniecības nozare attīstās, un tiek plānots palielināt vietējo piegāžu īpatsvaru . Tiek prognozēts arī finansējuma pieaugums inovācijām aizsardzības budžetā, kā arī kopējā tautsaimniecības pienesuma pieaugums . Lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar aizsardzības izdevumiem un norisēm, Aizsardzības ministrija ir publicējusi pārskatu jeb “Balto grāmatu” . Aizsardzībai 2025. gadā atvēlēts vēsturiski lielākais finansējums – vairāk nekā 1,5 miljardi eiro, kas veido 3,45% no IKP . Lielākā daļa no šī budžeta tiks izmantota militāro spēju attīstībai, jauna bruņojuma iegādei un krājumu papildināšanai . Tiek plānots arī atbalsts produktu testēšanai, ko veiks Nacionālo bruņoto spēku Aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju centrs . Tāpat Latvijas un Ukrainas drošības un aizsardzības industriju sadarbības forums plāno informācijas apmaiņu par aktuālajām kara atziņām un industrijas transformāciju .