Rēzeknes budžeta izstrāde un tās sekas
Rēzeknes valstspilsētas dome ir apstiprinājusi pašvaldības budžetu 2026. gadam, paredzot kopējos izdevumus 64,7 miljonu eiro apmērā. Kā ziņo avīze Diena, šis budžets paredz, ka pilsētas parādsaistības sasniegs 18,58% no visa budžeta apjoma. Lai gan tas ir pieļaujamās 20% robežas ietvaros, tas norāda uz nepieciešamību turpināt finanšu stabilizācijas pasākumus. Pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs gan pauda, ka Rēzekne ir piemērs tam, kā efektīvi rīkoties ar pieejamiem finanšu resursiem, taču opozīcijas deputāti uzskata, ka budžets nav godīgs un samērīgs, īpaši izceļot algas palielinājumu administrācijai, kamēr pedagogu palīgi saņem minimālo atalgojumu. Budžets tika pieņemts tikai ar koalīcijas balsīm.
Galvenās budžeta prioritātes un izdevumu sadalījums
Budžeta ieņēmumi plānoti 56,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā, galvenokārt pateicoties prognozētajam iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumam. Izdevumi ir palielināti par 6,3 miljoniem eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākā daļa līdzekļu, 28 miljoni eiro jeb 46% no pamatbudžeta izdevumiem, novirzīta izglītības nozarei. Plānots finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai un Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra infrastruktūras uzlabošanai. Sociālajai aizsardzībai paredzēti 9,7 miljoni eiro jeb 16% no kopējā apjoma. Lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, budžetā atvēlēti 7,73 miljoni eiro, koncentrējoties uz industriālās zonas infrastruktūras izbūvi, ceļu un ietvju atjaunošanu, kā arī vides uzlabošanas projektiem.
Finanšu stabilizācijas process un parādsaistību limits
Rēzeknes pašvaldība joprojām atrodas finanšu stabilizācijas procesā, kas sākās pēc iepriekšējās finanšu krīzes un ko uzrauga Finanšu ministrija. Lai gan situācija ir uzlabojusies, pilns stabilizācijas process plānots noslēgties 2026. gadā. Pašvaldības parādsaistības, kas sasniegušas 18,58% no budžeta, ir zem likumā noteiktā 20% griestiem, tomēr tas uzsver nepieciešamību turpināt apzinīgu finanšu plānošanu un parādu samazināšanu. Finanšu ministrija ir uzsvērusi, ka Rēzekne līdz šim nav kavējusi maksājumus, kas ir būtisks progress. Pilsētas turpmākā finansiālā stabilitāte ir atkarīga no iniciatīvu finansējuma seguma nodrošināšanas.
Ierobežojumi un iepriekšējās diskusijas
Paredzēts, ka pašvaldības saistību apmērs pieaugs no 16,9% līdz 18,6% no visa budžeta. Šā gada budžetā plānoti arī aizņēmumi 3,3 miljonu eiro apmērā. Finanšu ministrija jau iepriekš ir norādījusi uz nepieciešamību nodrošināt, ka visas budžetā iekļautās iniciatīvas ir segtas ar finanšu resursiem. Piemēram, domes iecere par bezmaksas braukšanu senioriem iepriekš nav tikusi atbalstīta. Daži no šogad plānotajiem pasākumiem, piemēram, Kultūras nama renovācijas uzsākšana un Rēzeknes pamatskolas – attīstības centra remonts, ir daļa no ilgtermiņa attīstības plāniem.