Nilsens neziņā par Trampa un Rutes vienošanos par Grenlandi
Grenlandes premjerministrs Jenss Frederiks Nilsens ir publiski paudis neziņu par rezultātiem, kas tika panākti ASV prezidenta Donalda Trampa un NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes sarunās par Grenlandi. Viņš uzsvēra, ka jebkādas vienošanās šajā jautājumā nevar tikt panāktas bez Grenlandes pašu iesaistes. Kā informē portāls NRA, Nilsens ir norādījis, ka nav skaidrs, par ko tieši vienojušies abi līderi, un uzsvēris, ka Grenlandes teritoriālā integritāte ir jāievēro.
Grenlandes nostāja attiecībā uz Dāniju un ASV
Vaicāts par hipotētisku izvēli starp palikšanu Dānijas sastāvā vai pievienošanos Amerikas Savienotajām Valstīm, Nilsens izteicies, ka Grenlande izvēlētos Dāniju. Viņš uzsvēra, ka Grenlandes iedzīvotāju vairākums nevēlas būt ne par dāņiem, ne par amerikāņiem, un ka sala netiks pārdota. Aptaujas liecina, ka 85% Grenlandes iedzīvotāju iebilst pret pievienošanos ASV, kamēr to atbalsta tikai 6%. Kā informē portāls NRA, šāda nostāja ir satraukusi ne tikai Dāniju un Grenlandi, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstis un citus NATO sabiedrotos.
ASV ilgstošā interese par Grenlandi
ASV jau kopš 19. gadsimta ir izrādījušas interesi par Grenlandes iegūšanu savā kontrolē, apliecinot tās stratēģisko nozīmi valsts drošībai un piekļuvei Arktikas reģionam. Šī interese ir vēsturiski saistīta ar vēlmi nodrošināt militāro klātbūtni un piekļuvi bagātīgajiem dabas resursiem. Lai gan iepriekšējās administrācijas ir mēģinājušas īstenot šīs intereses, pašreizējā situācijā tās ir kļuvušas vēl izteiktākas, radot saspīlējumu attiecībās ar Dāniju un Eiropas Savienību. Lai gan Tramps ir mīkstinājis retoriku un atteicies no tirdzniecības tarifu draudiem pēc sarunām ar NATO ģenerālsekretāru Marku Rutti, Grenlandes jautājums paliek atklāts un prasa turpmāku diplomātisku risinājumu.
Vēsturiskais konteksts un Dānijas–Grenlandes attiecības
Grenlande, kas ir lielākā sala pasaulē, kopš 1953. gada pilnvērtīgi konstitucionāli pieder Dānijas Karalistei. 2008. gadā Grenlandes autonomija no Dānijas kļuva lielāka, kad iedzīvotāji nobalsoja par pašpārvaldes likumu, kas nodeva gandrīz visu varu vietējai valdībai, Dānijas valdībai atstājot vienīgi ārlietu un aizsardzības politikas īstenošanas tiesības. Agrāk Grenlande bija arī Eiropas Ekonomikas kopienas sastāvā, taču pēc referenduma no tās izstājās. Lai gan ASV jau kopš 19. gadsimta ir izrādījušas interesi par salu, pat piedāvājot to nopirkt 1946. gadā par 100 miljoniem dolāru, Dānija šo piedāvājumu noraidīja. Šobrīd Grenlandē ir izvietota viena ASV militārā bāze.
Geopolitiskā nozīme un starptautiskā reakcija
Grenlandes ģeogrāfiskais stāvoklis, piekļuve Arktikas jūras ceļiem un potenciālie dabas resursi padara to par stratēģiski nozīmīgu teritoriju. Tā atrodas īsākajā raķešu trajektorijas maršrutā no Krievijas uz ASV un ir pastāvīgi bijusi Savienoto Valstu drošības operāciju atbalsta punkts. ASV un ES tirdzniecības karš, ko izraisīja Trampa darbības attiecībā uz Grenlandi, ir radījis bažas Latvijā. Dānijas un Grenlandes amatpersonas ir stingri noraidījušas jebkādas idejas par salas pārdošanu vai tās suverenitātes apšaubīšanu, uzsverot, ka Grenlande nav uz pārdošanu. Arī Eiropas Savienība un citas NATO dalībvalstis ir kritizējušas Trampa pieeju, brīdinot, ka šādi soļi varētu apdraudēt NATO stabilitāti un transatlantiskās attiecības.