Kas ir “Artemis II” misija?
ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa aģentūra (NASA) gatavojas vēsturiskam notikumam – pirmās apkalpotās misijas uz Mēnesi kopš 1972. gada. “Artemis II” misija, kas plānota 2026. gada 6. februārī, nosūtīs četrus astronautus aplidot Zemes dabisko pavadoni, neizkāpjot uz tā virsmas. Šis lidojums ir nozīmīgs solis atpakaļ uz Mēnesi, bruģējot ceļu nākamajām misijām, kuru mērķis būs uz turieni nogādāt cilvēkus. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šī misija ir daļa no plašāka “Artemis” programmas, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa cilvēka klātbūtni uz Mēness un sagatavoties ceļojumiem uz Marsu.
Apkalpe un kosmosa kuģis
Par “Artemis II” misijas dalībniekiem kļuvuši NASA astronauti Reids Vismens (Reid Wiseman), Viktors Glovers (Victor Glover) un Kristīna Kuka (Christina Koch), kā arī Kanādas kosmosa aģentūras (CSA) astronauts Džeremijs Hansens (Jeremy Hansen). Viņi dosies ceļā ar “Space Launch System” (SLS) raķeti un “Orion” kosmosa kuģi. Šis lidojums ir pirmais, kurā cilvēki dosies tik tālu no Zemes kopš “Apollo 17” misijas. Viktors Glovers kļūs par pirmo cilvēku ar krāsu ādas defektu, Kristīna Kuka – par pirmo sievieti, bet Džeremijs Hansens – par pirmo neamerikānieti, kas lidos uz Mēnesi. Astronauti sākuši medicīnisko izolāciju un misijas sagatavošanu jau 2026. gada 23. janvārī, kamēr zemes personāls veic pēdējās raķetes sistēmu pārbaudes pirms starta. Raķetes “Artemis II” izvešana uz starta laukumu notika 2026. gada 17. janvārī Floridas štata Kenedija kosmosa centrā.
Misijas nozīme un nākotnes perspektīvas
“Artemis II” misija ir nozīmīgs solis cilvēces ceļā uz jaunu laikmetu kosmosa izpētē. Tā ne tikai atjauno cilvēku lidojumus uz Mēnesi, bet arī testē NASA dziļās kosmosa spējas, izmantojot SLS raķeti un Orion kosmosa kuģi. Šī desmit dienu ilgā misija dos iespēju veikt sākotnējās Orion sistēmu pārbaudes un novērtēt kosmosa kuģa vadāmību Zemes tuvumā. Pēc tam tas dosies uz Mēnesi, lidojot pa brīvas atgriešanās trajektoriju. Lidojuma laikā paredzēts sasniegt aptuveni 6400 jūdžu (10 300 km) attālumu no Mēness. Misijas laikā tiks veikti arī zinātniski eksperimenti, lai paplašinātu izpratni par kosmosa radiāciju, cilvēku veselību un uzvedību kosmosā, kā arī par kosmosa komunikācijām. Viss gūtais zināšanu krājums palīdzēs veicināt turpmākos izpētes centienus, tostarp gatavojoties misijām uz Marsu.
Latvija un “Artemis” programmas
Latvija ir aktīvi iesaistījusies starptautiskajā kosmosa izpētē, kļūstot par 60. valsti, kas parakstījusi “Artemis” nolīgumus. Šie nolīgumi, ko 2020. gadā izveidoja ASV valdība un NASA, nosaka pamatprincipus sadarbībai kosmosa izpētē un tehnoloģiju attīstībā, balstoties uz caurskatāmību, atbildību un ilgtspējību. Latvijas pievienošanās “Artemis” nolīgumiem ir nozīmīgs solis, kas stiprinās valsts dalību globālajā kosmosa kopienā, pavērs jaunus izredzes Latvijas pētniekiem, studentiem un uzņēmējiem, kā arī veicinās nacionālās industrijas integrāciju globālajās kosmosa tehnoloģiju piegādes ķēdēs. Latvijas izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde ir uzsvērusi, ka šī iniciatīva sniegs iespējas mūsu zinātniekiem un uzņēmumiem, kā arī iedvesmos jauniešus, nākotnes inženierus, zinātniekus un astronautus.