Rēzeknes budžeta prioritātes 2026. gadā
Rēzeknes valstspilsētas dome ir apstiprinājusi pilsētas pašvaldības budžetu šim gadam, paredzot kopējos izdevumus 64,724 miljonu eiro apmērā. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, no šīs summas 4,05 miljoni eiro tiks novirzīti aizņēmumu atmaksai. Budžeta ieņēmumi plānoti 56,5 miljonu eiro apmērā. Papildus tam, budžetā iekļauti pieci miljoni eiro kā naudas līdzekļu atlikums uz gada sākumu, kā arī plānotie aizņēmumi 3,3 miljonu eiro apmērā 2026. gadam. Pašvaldība uzskata, ka budžets ir sabalansēts, kas ir būtiski, jo Rēzekne vēl joprojām atrodas stabilizācijas procesā pēc finanšu krīzes un iepriekšējā gada valsts piešķirtā aizdevuma. Pilsētas parādsaistību apmērs prognozēts 18,6% no kopējā budžeta, kas ir pieaugums no līdzšinējiem 16,9%.
Galvenās Rēzeknes budžeta prioritātes šogad ir uzņēmējdarbības attīstība, kultūras un sociālās jomas stiprināšana. Paredzēts atjaunot vairākas brīvprātīgās iniciatīvas, tostarp jaundzimušā pabalstu un bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanu personām, kas vecākas par 60 gadiem.
Ieguldījumi infrastruktūrā un uzņēmējdarbības veicināšanā
Budžetā paredzēti ievērojami līdzekļi uzņēmējdarbības attīstībai. Tiek plānots turpināt uzņēmējdarbības infrastruktūras projektus, tostarp jaunas industriālās zonas infrastruktūras izbūvi 2,87 miljonu eiro apmērā. Tas ietver gandrīz kilometru garas publiski pieejamas ielas izbūvi ar ietvēm un sakārtotiem inženiertīkliem. Šis projekts ir nozīmīgs solis pilsētas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā, radot labvēlīgu vidi jaunu uzņēmumu piesaistei un esošo attīstībai. Tāpat plānots finansējums nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai, piemēram, Maskavas ielas atzara asfaltēšanai, Dārzu ielas tilta seguma atjaunošanai un ietvju savienojumu izbūvei Stacijas un Dzelzceļnieku ielā.
Tiek uzsākts arī “Zaļās infrastruktūras attīstības” projekts, kura mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti pilsētas centrā un Ziemeļu rajonā, paralēli turpinot starptautiskos projektus videi draudzīgas mobilitātes veicināšanai.
Kultūras un sociālās jomas prioritātes
Kultūras jomā Rēzeknē plānots uzsākt Kultūras nama renovāciju, kas dos jaunu elpu pilsētas kultūras dzīvei un nodrošinās mūsdienīgāku vidi kultūras pasākumu norisei. Sociālajā sfērā pašvaldība plāno palielināt algas bāriņtiesas un sociālajiem darbiniekiem, tādējādi novērtējot viņu svarīgo darbu un uzlabojot pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem. Papildus tam, tiek saglabātas brīvprātīgās iniciatīvas, piemēram, jaundzimušā pabalsts un bezmaksas braukšanas iespējas pilsētas sabiedriskajā transportā personām vecumā virs 60 gadiem, kas apliecina pašvaldības rūpes par iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu un labklājību.
Lai gan opozīcijas deputāti bija ierosinājuši palielināt atalgojumu arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu palīgiem, kuri saņem minimālo algu un kuru atalgojums nav pārskatīts ilgstoši, šis priekšlikums netika atbalstīts. Tas norāda uz budžeta plānošanas diskusiju dinamiku pašvaldībā.
Izglītības sektors un infrastruktūras uzlabojumi
Lai gan izglītības nozarei nav norādīta konkrēta prioritāte šī gada budžetā, tās nozīmīgums ir vērojams infrastruktūras projektu kontekstā. Tiek plānots Rēzeknes pamatskolas – attīstības centra remonts, kas uzlabos mācību vidi skolēniem un nodrošinās labākus apstākļus pedagogiem. Iepriekšējo gadu budžetos izglītībai tika novirzīta ievērojama daļa līdzekļu, piemēram, 2026. gadā paredzēti 28 miljoni eiro jeb 46% no pamatbudžeta izdevumiem, kā arī finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai un brīvpusdienu nodrošināšanai 1.-7. klašu skolēniem. Šie dati liecina par nepārtrauktu uzmanību izglītības nozares attīstībai Rēzeknē.
Finanšu stabilizācijas process un parādsaistības
Rēzeknes pilsētas pašvaldība turpina finanšu stabilizācijas procesu, kas sākās pēc smagās finanšu krīzes. Lai gan situācija ir stabilizējusies, kā atzīmējusi Finanšu ministrija, pilns stabilizācijas process plānots noslēgties 2026. gadā. Pašvaldības parādsaistību apmērs, kas sasniedz 18,58% no budžeta, liecina par nepieciešamību rūpīgi plānot finanšu resursus un turpināt darbu pie parādu samazināšanas. Finanšu ministrija ir uzsvērusi, ka līdz šim nav bijuši ilgstoši kavēti maksājumi, kas ir būtisks progress. Pilsētas spēja sabalansēt nākamo budžetu ir atkarīga no tālākām darbībām, tostarp nekustamā īpašuma pārdošanas un efektīvas finanšu vadības.