Tāpat publiski esot raisījušās diskusijas par BAC ārpakalpojumiem un komunikāciju, kā arī citiem jautājumiem. “Bērnu aizsardzības sistēmā strādājošie cilvēki strādā ar pilnu atdevi un neviens cents nav nelietderīgi samaksāts vai iztērēts. Nevienam nav nekas iedots tāpat vien,” teica Kovaļevska.
Jau ziņots, ka labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) bija uzdevis BAC sniegt sabiedrībai un medijiem skaidru un pilnīgu informāciju par “Eiropas Sociālā fonda Plus” (ESF+) projektu mērķiem, aktivitātēm un izdevumu struktūru, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušos jautājumus par projektu komunikācijas izmaksām.
BAC vēlāk skaidroja, ka būtisks uzsvars un līdzekļi komunikācijas aktivitātēm BAC ESF+ līdzekļu izmantošanas projektos paredzēts, jo tā vairojot iespējas savlaicīgi novērst bērnu tiesību pārkāpumus, stiprinot sabiedrības izpratni, spējas atpazīt riskus un zināšanas par palīdzības saņemšanas iespējām.
Kā aģentūrai LETA sabiedrības uzmanību piesaistījušos projektus skaidroja BAC, bērnu tiesību aizsardzība daudzos gadījumos kavējas nevis ļaunprātības, bet informācijas trūkuma, nezināšanas vai novēlotas rīcības dēļ. Komunikācija šajos projektos netikšot izmantota iestādes popularizēšanai, bet gan būšot praktisks instruments prevencijai, risku agrīnai atpazīšanai un sistēmas efektīvākai darbībai bērna interesēs.
Centrs sola, ka komunikācijas aktivitāšu mērķis būšot panākt, lai vecāki, bērni un līdzcilvēki spētu laikus pamanīt vardarbības, atstāšanas novārtā vai emocionāla pārdzīvojuma pazīmes, kā arī zinātu, kur vērsties pēc palīdzības. Vienlaikus komunikācija būšot vērsta uz to, lai dažādu institūciju speciālistiem būtu vienota un skaidra izpratne par rīcības soļiem un atbildībām bērnu aizsardzībā.