Uzņēmēju noskaņojums Latvijā uzlabojas visās jomās
2025. gada septembrī Latvijas uzņēmēju vidū vērojams optimistiskāks noskaņojums nekā iepriekšējā mēnesī. Šī pozitīvā tendence aptver visas galvenās saimnieciskās darbības jomas: apstrādes rūpniecību, būvniecību, mazumtirdzniecību un pakalpojumu sektoru. Šis visaptverošais uzlabojums signalizē par stabilizāciju un potenciālu izaugsmei Latvijas ekonomikā.
Mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā valda pozitīvas noskaņas
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina uzlaboties jau trešo mēnesi pēc kārtas, septembrī konfidences rādītājam sasniedzot 4,8 punktus. Lai gan mazumtirdzniecībā ir izteikta sezonalitāte, kas parasti noved pie noskaņojuma krituma rudenī, šogad novērojama pozitīva dinamika. Tomēr degvielas mazumtirdzniecībā piedzīvots ievērojams, lai gan joprojām pozitīvs noskaņojuma kritums. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies, taču joprojām saglabājas pozitīvs rādītājs (6,6). Interesanti, ka nepārtikas preču mazumtirdzniecībā noskaņojums ir uzlabojies un sasniedzis 7,0 punktus. Vienīgā apakšnozare, kurā septembrī noskaņojums ir bijis negatīvs, ir automobiļu tirdzniecība (-1,0).
Pakalpojumu sektorā kopumā noskaņojums ir pozitīvs, un konfidences rādītājs septembrī sasniedzis 1,7 punktus, kas ir par 1,3 punktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Tas norāda uz aktīvāku darbību un lielāku optimismu šajā sektorā.
Apstrādes rūpniecībā un būvniecībā – piesardzīgs optimisms
Lai gan apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums joprojām ir negatīvs, tas ir uzlabojies salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Šajās nozarēs sagaidāma straujāka izaugsme nākamajā gadā, ko veicinās ārējā pieprasījuma atjaunošanās un ES fondu investīciju pieaugums. Tomēr specifiski apstrādes rūpniecības nozarēs novērojamas atšķirīgas tendences: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā noskaņojums ir uzlabojies. Savukārt pārtikas produktu un elektrisko iekārtu ražošanā tas ir pasliktinājies.
Būvniecības sektorā noskaņojums ir uzlabojies, lai gan tas joprojām ir negatīvā teritorijā. Uzlabojums ir saistīts ar pieaugošo investīciju apjomu un aktivitāti atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, kā arī ar gaidāmo ES fondu finansējuma pieplūdumu.
Ekonomiskā nenoteiktība mazinās
Pozitīvi vērtējams, ka kopējais ekonomiskās nenoteiktības rādītājs septembrī ir samazinājies par 3,6 procentpunktiem, sasniedzot 10,0 punktus. Tas liecina par vieglāk prognozējamu sociālekonomiskās situācijas attīstību. Nenoteiktība ir mazinājusies apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā, bet nedaudz pieaugusi pakalpojumu sektorā. Šis kopējais nenoteiktības samazinājums ir ļoti svarīgs signāls investoriem un uzņēmējiem, radot stabilāku vidi investīcijām un ilgtermiņa plānošanai.
Nākotnes perspektīvas un izaicinājumi
Latvijas ekonomikas prognozes 2025. gadam liecina par nelielu, bet stabilu izaugsmi, ko veicinās gan iekšzemes pieprasījums, gan publiskās investīcijas. Lai gan inflācija ir stabilizējusies zemā līmenī, pastāvīgi riski, piemēram, ģeopolitiskā situācija un saspringtais darba tirgus, turpina ietekmēt izaugsmes tempus. Būtisku lomu spēlēs digitālo tehnoloģiju ieviešana, kas palīdzēs uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem starptautiskā mērogā.
Darba tirgus prognozes liecina, ka demogrāfisko pārmaiņu ietekmē darbaspēka piedāvājums samazināsies, un, atsākoties izaugsmei, uzņēmēju konkurence par darba rokas kļūs sīvāka. Prognozētais bezdarba līmenis 2025. gadā ir aptuveni 6,0%, kas ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim.
Lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, nepieciešama visaptveroša pieeja, kas risina fiskālos, administratīvos, darba tirgus un konkurētspējas izaicinājumus. Investīcijas jaunajās tehnoloģijās, digitalizācija un energoefektivitāte būs galvenie virzītājspēki Latvijas ekonomikas konkurētspējas celšanai nākotnē.
Kopumā uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās visās nozarēs septembrī ir cerīgs signāls, kas, apvienojumā ar mazināto ekonomisko nenoteiktību, rada pamatu optimistiskākai skatījumam uz Latvijas tautsaimniecības attīstību tuvākajā nākotnē.