Par ko ir filmas?
Latvijas Radio raidījumā “Kur kritiķiem nav vietas” kino eksperti Dārta Ceriņa un Žulijens Nuhums Kulibali analizē divas jaunākās Baltijas valstu kinolentes: Dāvim Sīmanim režisēto dokumentālo eseju «Frankenšteins 2.0» un lietuviešu režisora Karoļa Kaupiņa filmu «Janvāra gaisma». Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, abas filmas, lai arī atšķirīgas formātā un vēstījumā, pieskaras dziļi eksistenciālām tēmām – pretošanās nāvei un režīmam.
«Frankenšteins 2.0»: Cilvēces alkas pēc nemirstības
Dāvim Sīmanim filma «Frankenšteins 2.0» ir eksistenciāls un ironisks pētījums par mūsdienu sabiedrības apsēstību ar nemirstību un dzīvildzes pagarināšanu. Filmas iecere radusies COVID-19 pandēmijas laikā, kad pieauga vientulības sajūta un apziņa par cilvēka mirstīgumu . Sīmanis kopā ar scenārija līdzautoru Uldi Tīronu devies ceļojumā uz ASV, Krieviju un Eiropu, lai sastaptu zinātniekus, tehnoloģiju pionierus un pašpasludinātus nemirstības praviešus . Filma pēta transhumānisma laikmetu, kurā tiek apspriesta mikroshēmu implantēšana smadzenēs un biohakeru padomi mūžīgai jaunībai . Neskatoties uz moderno tehnoloģiju un zinātnes solījumiem, filmas autori saglabā veselīgu skepsi un izvairās no pārsteidzīgas nākotnes prognozēšanas, uzdodot jautājumu, vai mēs esam pēdējā paaudze, kas saskarsies ar nāvi . Filma piedzīvoja pasaules pirmizrādi Jihlavas dokumentālo filmu festivālā Čehijā .
«Janvāra gaisma»: Brīvības alkas 1991. gadā
Karoļa Kaupiņa filma «Janvāra gaisma» skatītājus aizved uz 1991. gada janvāri Lietuvā, kad padomju karaspēks ieņēma Lietuvas Nacionālās televīzijas ēku . Filma vēsta par televīzijas darbinieku bada streiku, kas notika, lai atgūtu ēku un cīnītos par brīvību . Galvenā varone, lietuviešu TV zvaigzne Daiva, izsludina badastreiku, cerot, ka tas piesaistīs uzmanību un palīdzēs padzīt iebrucējus . Lai gan streikam pievienojās neliels skaits cilvēku un tas sākotnēji nepanāca cerēto rezultātu, filma pievēršas gan vēsturiskajiem notikumiem, gan mazā cilvēka privātajai dzīvei, kas nonākusi politisko notikumu virpulī . Kaupiņa darbs tiek rakteterizēts kā nesentimentāls, taču emocionāls stāsts par cilvēku vēlmi pēc atklātības un siltuma . Filma cieši sasaucas ar Baltijas valstu vēstures lūzuma brīdi un cīņu par neatkarību .
Kino ekspertu vērtējums
Dārta Ceriņa un Žulijens Nuhums Kulibali raidījumā atzīmē, ka abas filmas, lai gan ļoti atšķirīgas, ir zīmīgas Baltijas reģiona kino kopainā . Ceriņa norāda uz “laika špagatu”, kur «Frankenšteins 2.0» raugās uz nākotni, savukārt «Janvāra gaisma» vēstures notikumus aplūko no pagātnes . Kulibali uzteic Kaupiņa darbu par tā spēju parādīt vēsturisko notikumu caur “mazo cilvēku” pieredzi, izvairoties no heroizācijas . Abu kritiķu ieskatā filmas aktualizē svarīgus jautājumus par cilvēka eksistenci, pretošanos apspiestībai un vēstures nozīmi mūsdienās .