Iestāžu domstarpības par nebanku kredītdevēju uzraudzību
Latvijā pastiprinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Latvijas Bankas domstarpības par to, kura institūcija turpmāk uzraudzīs nebanku kredītdevējus, tostarp tā dēvēto “ātro kredītu” biznesu. Šīs pārmaiņas varētu radīt vislielākos zaudējumus tieši ierindas patērētājiem, brīdina eksperti. Kā ziņo Latvijas Avīze, šī situācija ir radusies, jo Finanšu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu, kas publiskajā telpā izraisījis nebanku patēriņa kredītdevēju iebildumus. Lai gan nozare saskata esošo uzraudzību kā pietiekamu, Latvijas Banka mudina plašāk izvērtēt, vai nebanku sektors strādā visas sabiedrības interesēs.
Finanšu ministrija (FM) norāda, ka nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai samazinātu nozares uzraudzības maksas par 57%. Saskaņā ar FM datiem, PTAC izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, gadā veido 390 000 eiro, bet Latvijas Bankai tās radītu papildu izmaksas 352 800 eiro gadā. FM gatavo informatīvo ziņojumu, kas paredz atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu licenču izsniegšanu un uzraudzību. PTAC dati liecina, ka ieņēmumi no šīm nodevām laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās no 1,94 līdz 2,4 miljoniem eiro gadā. FM piedāvājums nozīmētu nozares maksu samazinājumu vismaz par 57% gadā, vienlaikus radot aptuveni 1,7 miljonu eiro negatīvu ietekmi valsts budžetam.
Neskaidrības par izmaksām un ieguvumiem
Atbildot uz PTAC iepriekš pausto, ka nebanku kredītdevēju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai varētu izmaksāt valstij un komersantiem no 3,5 līdz 8 miljoniem eiro, FM kritizē šādu aprēķinu metodoloģiju, norādot, ka tik liela izmaksu amplitūda liecina par nepilnībām. FM uzsver, ka tās plānotais risinājums samazina finansiālo slogu nozarei, bet vienlaikus rada skaidri identificējamu negatīvu fiskālo ietekmi, atšķirībā no publiski izskanējušajiem pieņēmumiem par vairāku miljonu eiro izmaksām.
PTAC direktore Zaiga Liepiņa pauž bažas par patērētāju aizsardzības līmeņa saglabāšanu, jo PTAC ir vairāk nekā 20 gadu pieredze patērētāju tiesību aizsardzībā un ir vienīgā iestāde Latvijā, kas uzrauga pilnu finanšu pakalpojumu spektru no šī skatupunkta. Viņa norāda, ka Latvijas Bankai nav kompetences šajā jomā un ka funkciju pārcelšana radītu risku patērētāju tiesību aizsardzības līmenim. Liepiņa uzsver, ka esošā sistēma nav sadrumstalota, bet gan mērķtiecīgi diferencēta, un kritizē FM aprēķinus, norādot, ka tie neaptver visas faktiskās izmaksas, piemēram, IT sistēmu pārveidi, normatīvo aktu grozījumus un strīdu risināšanas izmaksas.
Nebanku kreditēšanas tirgus pieaugums un riski
Nebanku patēriņa kredītu portfelis kopš 2019. gada ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, vidēji par 16% gadā, kas ir straujāk nekā komercbankās. Lai gan šis sektors uzlabo finanšu pakalpojumu pieejamību, nebanku kredītu procentu likmes ir ievērojami augstākas nekā banku kredītiem. Dati par 2023. gadu liecina, ka nebanku kreditētājiem nodoti parādi ārpustiesas piedziņā, un patērētāju sūdzību skaits par nebanku kredītdevējiem ir lielāks nekā par bankām. 2023. gadā nebanku kredītdevēji izsniedza jaunus kredītus 744,25 miljonu eiro apmērā, kas ir lielākais apjoms kopš 2013. gada. Šobrīd Latvijā spēkā ir 37 licences nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.
Argumenti par un pret uzraudzības maiņu
Finanšu ministrija argumentē, ka nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai samazinātu nozares uzraudzības maksas par 57%, tādējādi atbrīvojot nozares dalībniekus no lieka finansiāla sloga. Savukārt PTAC uzstāj, ka šādas pārmaiņas varētu radīt riskus patērētāju tiesību aizsardzības līmenim, jo Latvijas Bankai nav nepieciešamās kompetences un pieredzes šajā jomā. PTAC direktore norāda, ka esošā uzraudzības sistēma ir efektīva un nav sadrumstalota, bet Finanšu ministrijas veiktie izmaksu aprēķini ir nepilnīgi un neatspoguļo pilnu finanšu un administratīvo slogu, kas saistīts ar funkcijas pārcelšanu.
Iedzīvotāji kā potenciālie zaudētāji
Galvenās bažas saistās ar to, ka strīdi starp uzraugošajām institūcijām un nepārdomāta sistēmas maiņa var novest pie tā, ka patērētāji nonāk zaudētājos. Lai gan nebanku sektors ir svarīgs finanšu pakalpojumu pieejamības uzlabošanā, augstās procentu likmes un lielāks sūdzību skaits norāda uz pastāvošiem riskiem. Nepieciešams rūpīgi izvērtēt, vai piedāvātās izmaiņas patiešām nodrošinās efektīvāku uzraudzību un labāku patērētāju aizsardzību, vai arī radīs jaunas problēmas un neērtības iedzīvotājiem.