Traģēdija Ķekavā – smagākā no pēdējā laika nelaimes
Šā gada 16. janvārī sabiedrību satricināja ziņa par divu bērnu bojāeju ugunsgrēkā Ķekavas novada Krustkalnu ciemā. Liesmas dzīvoklī Jaunlazdu ielā 5 izcēlās agrajās rīta stundās, prasot piecu un 15 gadus vecu zēnu dzīvību. Viņu māte un četrgadīgā māsa tika nogādātas slimnīcā smagā stāvoklī. Kā informē portāls jauns.lv, šī traģēdija ir viens no satraucošākajiem ugunsnelaimju gadījumiem Latvijā pēdējo gadu laikā, liekot vēlreiz atskatīties uz citām līdzīgām, sabiedrībā plašu rezonansi izraisījušām nelaimes. Ķekavas novada pašvaldības būvvalde aizliedza ekspluatēt ugunsgrēkā cietušo ēku tās bojātā stāvokļa dēļ .
Ugunsgrēki – neaicināti viesi, kas atņem dzīvības
Ugunsnelaimes Latvijā, diemžēl, nav retums. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši 612 cilvēki . Tikai 2023. gadā Latvijā tika reģistrēti 6401 ugunsgrēki, no kuriem 1739 bija dzīvojamās mājās . Lai gan kopējais ugunsgrēku skaits pēdējos gados ir nedaudz samazinājies, to sekas joprojām ir ļoti smagas. Bieži vien par ugunsgrēka cēloni kļūst neuzmanīga rīcība ar uguni, neatbilstoša elektroierīču ekspluatācija vai nepietiekama apkures sistēmu uzturēšana. Pēdējā laikā novērots arī tas, ka vairākos gadījumos dūmu detektori nav bijuši uzstādīti .
Pazīstamākie ugunsgrēki, kas satrieca sabiedrību
Atskatoties uz pēdējiem diviem gadu desmitiem, atcerēsimies dažus no dramatiskākajiem ugunsgrēkiem Latvijā, kas izraisīja plašu rezonansi. Kāds smags ugunsgrēks notika 2026. gada 11. janvārī Rīgā, Imantas mikrorajonā, kur daudzdzīvokļu mājā dega dzīvoklis. No ēkas tika evakuēti 36 cilvēki, viens guva savainojumus . Savukārt 2026. gada 19. janvārī Ventspilī uz P. Stradiņa ielas notika ugunsnelaimē, kurā cieta trīs cilvēki, bet tika izglābti septiņi. Tāpat vairāki cilvēki cietuši ugunsgrēkos Jelgavā . 2019. gada martā Jelgavā, bijušās RAF rūpnīcas teritorijā, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kas skāra ražošanas ēku aptuveni 1600 kvadrātmetru platībā un kurā cieta četri cilvēki no gūtajām dūmu saindēšanās . Ir bijuši arī gadījumi, kad liesmas pilnībā noposta dzīvojamās mājas, piemēram, 2026. gada 22. janvārī Kuldīgas novadā, kur dega divstāvu dzīvojamā māja, vienu cilvēku izglābjot no otrā stāva, bet otrs diemžēl gāja bojā .
Mežu ugunsgrēki un to sekas
Papildus dzīvojamām mājām, sabiedrību satrauc arī mežu ugunsgrēki, kas var izpostīt plašas teritorijas un radīt ievērojamu kaitējumu videi. Lai gan 2023. gads Eiropas Savienībā kopumā bijis viens no smagākajiem dabas ugunsgrēku ziņā pēdējās divās desmitgadēs, Latvijā situācija bijusi mierīgāka. 2023. gadā Latvijā konstatēti 571 meža ugunsgrēks, kas kopumā skāruši 622,46 hektārus zemes . Lielākais meža ugunsgrēks izcēlās Ādažos, kurā dega 53,11 hektāri zemes. Lai gan klimata pārmaiņas un sausums veicina ugunsbīstamību , VUGD statistika liecina, ka kūlas ugunsgrēku skaits ir samazinājies .
Prevencija un drošība – kopīgs pienākums
Lai novērstu traģēdijas, VUGD nepārtraukti aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot ugunsdrošības noteikumus. Tas ietver gan rūpīgu apkures sistēmu uzturēšanu, gan uzmanību ar elektroierīcēm un atklātu liesmu. Dūmu detektoru uzstādīšana mājoklī ir ļoti svarīgs solis, kas var glābt dzīvības. Sabiedrības informētība un savstarpējā palīdzība krīzes situācijās ir būtiska, lai mazinātu sekas un sniegtu atbalstu cietušajiem.