Tramps iepazīstina ar jauno Miera padomi Davosā
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, Pasaules ekonomikas foruma laikā Davosā, ir oficiāli izveidojis savu Miera padomi, parakstot tās dibināšanas dokumentu. Šī padome, kas sākotnēji tika iecerēta kā struktūra Gazas joslas atjaunošanas uzraudzībai, ir paplašināta, lai risinātu konfliktus visā pasaulē. Tramps, kurš ir arī padomes priekšsēdētājs, izteicies, ka šī struktūra varētu konkurēt ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) vai pat to aizstāt. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, ceremonijā piedalījās apmēram 20 valstu vadītāji, parakstot hartu.
Ungārija – vienīgā ES dalībvalsts
No Eiropas Savienības valstīm padomei pievienojusies tikai Ungārija, ko apliecinājis arī premjerministrs Viktors Orbāns, pieņemot Trampa uzaicinājumu. Arī Bulgārija ir minēta kā valsts, kas pievienojusies padomei. Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs noraidījis ideju par pievienošanos padomei tās pašreizējā formātā, lai gan paudis gatavību izpētīt jaunas sadarbības formas ar ASV. Līdzīgu nostāju ieņēmusi Francija, kas nolēmusi nepievienoties, bažījoties par padomes iespējamo ANO aizstāšanu.
Dalības nosacījumi un kritika
Padomes dibināšanas dokumenta parakstītājiem ir piedāvāta pastāvīga dalība par vienu miljardu ASV dolāru iemaksu. Citas valstis varēs būt dalībnieces ar ierobežotu pilnvaru termiņu, kas paredzēts trīs gadiem. Lai gan Tramps apgalvo, ka daudzas valstis vēlas pievienoties, vairāku diplomātu un ekspertu vidū izskanējušas bažas par padomes mandātu, leģitimitāti un tās potenciālo izaicinājumu esošajām starptautiskajām institūcijām, īpaši ANO. Daži mediji to rakturo kā “klubu, kurā dalība maksā naudu” (pay-to-play club), kurā lojalitāte un finansiālā ietekme varētu pārsvērt starptautiskās tiesības.
Starptautiskā reakcija
ASV prezidents ir paziņojis, ka 59 valstis ir piekritušas pievienoties, taču parakstu ceremonijā piedalījās pārstāvji no 19 valstīm. Starptautiskā sabiedrība uz jaunizveidoto padomi raugās piesardzīgi. Daži līderi, tostarp Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva, ir kritizējuši Trampu par mēģinājumu izveidot jaunu ANO aizstājēju. Tiek arī paustas bažas par uzaicinājumiem, kas nosūtīti autoritāriem līderiem, piemēram, Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Dažas valstis, piemēram, Norvēģija un Zviedrija, ir norādījušas, ka nepiedalīsies šajā iniciatīvā.