Pretmobilitātes ietvaros paredzēto būvdarbu veikšana uzticēta VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Uzņēmums prasības no Aizsardzības ministrijas saņēmis decembra vidū, un vēl gatavo specifikāciju pirmajiem iepirkumiem. Paralēli noslēgusies pretendentu pieteikšanās trīs aptaujās par sakaru torņu būvēšanu, prettanku grāvju izveidi un šķēršļu izvietošanu, kā arī to glabāšanas laukumu izveidi. Pieteikušos uzņēmumus izvērtēs drošības iestādes un tikai tad tos aicinās iesniegt konkrētus cenu piedāvājumus. Aizsardzības ministrs apgalvo, ka būvdarbi šogad uzsāksies, un visu pagūs izdarīt paredzētajā laikā.
Līgums noslēgts par prettanku mīnu iegādēm. Savukārt par to, kā tikt pie kājnieku mīnām, kas šobrīd netiek ražotas, notiek kopīgas konsultācijas ar Somiju, Poliju un Lietuvu. “Līdz ar to atliek, vai nu pašiem ražot, vai nu pašiem reģionā ražot. Tāpat arī Somijas industrija, kura jau pavisam nesen šīs mīnas ir ražojusi, ir teikuši, ka viņi atsāks ražot, jo tagad viņi arī ir izstājušies no šīs konvencijas, kas aizliedza. Un tā kā tas ir tikai laika jautājums, kad reģionā būs kapacitāte, bet vienlaikus mēs arī. Šonedēļ vai šomēnes vai nākammēnes arī ar vietējo industriju apzinām viņu intereses un kapacitātes šajā jomā,” norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš.
Baltijas aizsardzības līnija jāizbūvē līdz 2028. gadam, tai kopumā atvēlēti 303 miljoni eiro, (tostarp 40 miljoni materiāltehnisko līdzekļu iegādei robežsardzes vajadzībām). Finansējums paredzēts ne tikai grāvju rakšanai un šķēršļu iegādei un izvietošanai, bet arī mīnu, distances mīnēšanas sistēmu, dažādu sensoru, kā arī riteņu artilērijas iegādei.
No minētajiem 303 miljoniem eiro iepriekšējos divos gados izlietoti 65 miljoni, šajā gadā plānoti darbi 55 miljonu apmērā, pārējā summa saplānota 27. un 28. gadam.
Video: “De facto” sižets