Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors Boriss Mišņevs stāsta, ka Latvijā, līdzīgi kā savulaik personālo datoru ieviešanas laikā, ir sākusies MI pratības veicināšana. Viņš atgādina, ka agrāk organizācijas apmācīja darbiniekus un bija plašas programmas, lai visi iemācītos lietot datoru. Viņaprāt, šobrīd redzamas pazīmes, ka līdzīgs process notiks arī ar MI. Viņš promptu inženieriju (Prompt Engineering) jeb MI uzvedņu (uzdevumu) redz kā jaunu digitālās pratības standartu nākamajos 10 gados, kas būs vienlīdz svarīgas kā lasītprasme un informācijas analīze, vienlaikus ietekmējot izglītību, darba tirgu un sabiedrības lēmumu pieņemšanu.
Profesors uzsver: “MI maina to, kā mēs strādājam, mācāmies un sadarbojamies. Vēl vairāk – MI vairs nav tikai tehnoloģija, bet jauns kognitīvs cilvēka partneris, ar kuru jāspēj komunicēt skaidri un mērķtiecīgi.” Tieši šis ir punkts, kurā sākas galvenais paradokss: jo spēcīgāki kļūst MI rīki, jo lielāku nozīmi iegūst cilvēka spēja tos jēgpilni vadīt – ar konkrētu mērķi, kontekstu un kritisko domāšanu, nevis vienkārši iemācīties izmantot rīku vai nospiest pogu. Nereti cilvēki mēdz vainot mākslīgo intelektu, ja tas kļūdās vai “halucinē”. Tomēr realitātē bieži darbojas vienkāršs princips, proti, MI sniegtā atbilde ir tik laba, cik kvalitatīvi cilvēks ir formulējis promptu jeb uzvedni. No iepriekš minētā loģiski izriet prasme, kas MI laikmetā kļūst par centrālo, uzvedņu inženierijas formulēšana. Akadēmiskā skatījumā tā ir strukturēta cilvēka un MI komunikācijas disciplīna, kas pēta, kā precīza nodoma, konteksta, ierobežojumu un vērtēšanas kritēriju formulēšana ietekmē MI sniegumu un lēmumu kvalitāti. Profesors B. Mišņevs skaidro, ka tas nebūt nav nekas mistisks, jo “mēs detalizēti aprakstām, ko jādara un ko mēs gribam saņemt”, kas būtībā ir vitāli svarīgi, lai MI varētu strādāt paredzami. “Vienkāršs jautājums bieži ir intuitīvs un nepilnīgs, savukārt kvalitatīva uzvedne ir apzināti veidots. Tajā ir mērķis, konteksts, loma, sagaidāmais rezultāts un kvalitātes kritēriji.” Tāpēc pāreja no “uzdot jautājumu” uz “uzdot uzdevumu” kļūst par pamatprasmi – ne tikai IT un datu jomā, bet arī izglītībā, mārketingā, inženierzinātnēs, pārvaldībā, pētniecībā un transporta un loģistikas sistēmās, kur ik dienu strādā ar kompleksu informāciju.