Tramps piedraud ar nopietniem pretpasākumiem gadījumā, ja Eiropas valstis pārdos ASV obligācijas
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien izteicis stingru brīdinājumu Eiropas valstīm, draudot ar plašiem pretpasākumiem, ja tās nolemtu pārdot Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases obligācijas. Kā ziņo telekanāls TV3, Tramps intervijā telekanālam “Fox Business” norādījis, ka šāds solis izraisītu nopietnas sekas, piebilstot: “Ja tas notiktu, no mūsu puses būtu lieli pretpasākumi, un mums ir visas kārtis.” Viņš atzina, ka Eiropas valstīm kopumā pieder ievērojams apjoms ASV valsts vērtspapīru.
Spriedzes saasināšanās un tirdzniecības jautājumi
Šie draudi izskanējuši laikā, kad starp ASV un Eiropu pieaugusi spriedze, ko daļēji izraisījušas Vašingtonas pretenzijas uz Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi. Lai gan sākotnēji Tramps draudēja ar muitas tarifu piemērošanu Eiropas valstīm, ja tās nepiekāptos viņa prasībai attiecībā uz Grenlandi, Pasaules ekonomikas forumā Davosā viņš atkāpās no šiem draudiem, paziņojot, ka jaunus tarifus tomēr nepiemēros. Tomēr šī situacija ir uzsvērusi Eiropas iespējamo ekonomisko ietekmi, jo Eiropas NATO dalībvalstu turējumā ir ASV valsts obligācijas vairāk nekā divu triljonu dolāru vērtībā. Ja pieskaitītu arī Kanādas turējumā esošās obligācijas, kopējā summa sasniegtu aptuveni trīs triljonus dolāru.
Eiropas pozīcija un iespējamās atbildes
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iepriekš paudusi, ka Trampa rīcība ir kļūda, īpaši ilggadējo sabiedroto attiecībās. Viņa atgādināja par pērnā gada vienošanos starp ES un ASV par tirdzniecības darījumu, uzsverot, ka politikas un biznesa pasaulē “darījumam ir jābūt darījumam”. EK prezidente solīja, ka Eiropas Savienības atbilde uz jebkādiem neadekvātiem pasākumiem būs “stingra, vienota un samērīga”. Kā potenciāli atbildes pasākumi tiek apspriesti tarifi aptuveni 93 miljardu eiro apmērā, kas varētu tikt piemēroti importa precēm no Savienotajām Valstīm, kā arī ierobežojumi amerikāņu uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas tirgū. Tiek minēts arī Eiropas Savienības Pretpiespiešanas instruments (Anti-Coercion Instrument jeb ACI), kura mērķis ir atturēt trešās valstis no ekonomiska spiediena izmantošanas politisko mērķu sasniegšanai.
ASV un Eiropas attiecību konteksts
Šie notikumi risinās plašākā ASV un Eiropas attiecību kontekstā, kurā jau ilgstoši novērojama spriedze. Daži novērotāji uzskata, ka Trampa administrācijas politika bieži vien ir ideoloģiski motivēta, vērsta pret liberālismu un globālajām vērtībām, ko Eiropa pārstāv. Arī Eiropas līderi, piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons, ir aicinājuši ES izmantot savus tirdzniecības “ieročus” pret ASV, lai aizstāvētu savas intereses. Dažas ziemeļvalstu pensiju fondi jau ir sākuši pārdot ASV valsts obligācijas, skaidrojot to ar pašreizējās ASV administrācijas neprognozējamību un pieaugošo valsts parādu.
Latvijas pozīcija un skatījums
Lai gan specifiska Latvijas valdības nostāja šajā jautājumā vēl nav publiski izklāstīta, ir skaidrs, ka jebkādas saimnieciskās un politiskās spriedzes starp ASV un Eiropas Savienību var tieši vai netieši ietekmēt arī Latvijas ekonomiku. Latvijas amatpersonas un uzņēmēji jau pauduši bažas par to, ka šādi tarifi un tirdzniecības konflikti varētu skart arī mūsu valsti. Valsts kase 2024. gadā atgriezās ASV dolāru tirgū ar 10 gadu obligāciju emisiju, lai paplašinātu investoru bāzi un nodrošinātu aizņemšanās iespējas ar izdevīgiem nosacījumiem. Šādi notikumi var radīt nenoteiktību arī par šādiem finanšu instrumentiem.