Neiekļaušanās rāmjos vairāk attiecas uz Andas daiļradi, viņas attieksmi pret aktrises profesiju un darbu, pret atveidotajiem skatuves tēliem. Jau mācoties Dailes teātra 3. aktieru studijā, Anda pedagogus un studijas biedrus pārsteidza ar savu oriģinalitāti, ar savu neparasti izteiksmīgo plastiku.
Anda Zaice – Pīters Pens. Džeimss Barijs “Pīters Pens”, Jaunatnes teātris, rež. Pāvels Homskis, 1976. Foto: Foto no E. Smiļģa Teātra muzeja krājuma
Skatuves kustības, deju un ritmikas pasniedzēji aizgūtnēm slavēja Andu par viņas muzikalitāti, precizitāti, skaistajām kustībām. Viņa tik ļoti atšķīrās no pārējiem. Anda patika ne tikai deju un ritmikas pedagogiem, arī skatuves runas un aktieru meistarības pasniedzēji ar viņu bija ļoti apmierināti.”
Anda Zaice – Saša, Uldis Pūcītis – Ivanovs. Antons Čehovs “Ivanovs”, Jaunatnes teātris, rež. Ādolfs Šapiro, 1975. Foto: Foto no E. Smiļģa Teātra muzeja krājuma
Nozīmīgākās lomas: Nele Š. de Kostēra “Leģenda par Tilu Pūcesspieģeli” (1966), Vera M. Gorkija “Pēdējie” (1967), Katerina A. Ostrovska “Negaiss” (1971), Meita A. Čaka “Spēlē, Spēlmani!” (1972), Saša A. Čehova “Ivanovs” (1975), Antiņš Raiņa “Zelta zirgs” (1976), Solveiga H. Ibsena “Pērs Gints” (1979), Uļita A. Ostrovska “Mežs” (1981), Madara M. Zālītes “Pilna Māras istabiņa” (1983), Anna Valeska G. Gudeta, J. Zvirgzdiņa “Jubilejas gads” (1990) un Draudzene “Neglītais pīlēns” (1991). Arī virkne citu aktrises lomu paliek ierakstītas kā spilgtas vērtības Latvijas teātra vēsturē.
Portāls TVNET izsaka līdzjūtību aktrises tuviniekiem, kolēģiem un talanta cienītājiem.