“Lai tiktu pie kāda rezultāta, tas [sarunas] notiek aiz slēgtām durvīm,” uzsvēra ministre.
Vienlaikus Braže akcentēja, ka Latvija viennozīmīgi atbalsta šo procesu un iestājas par ukraiņiem pieņemamu mieru.
Vaicāta, vai var sagaidīt mieru Ukrainā šogad, Braže pauda pārliecību, ka tas ir iespējams. Tomēr aizvien nezināmais ir, vai “Kremļa miesnieks” tam ir gatavs, viņa pauda, uzsverot, ka ir jāturpina spiediens uz Krieviju, tajā skaitā ar jaunām sankcijām. “Tas viss ir jāturpina līdz brīdim, kad tiešām būs redzams, ka Krievija ir nopietna par to, ka tā vēlas pārtraukt karu,” teica ministre.
Braže uzsvēra, ka Krievija turpina uzbrukumus, mēģinot nogalināt ne tikai frontē, bet arī nosaldēt civiliedzīvotājus. “Kur nu vēl lielāki pierādījumi kādam vajadzīgi par to, ka Krievija negrib mieru,” viņa norādīja.
Ministre sacīja, ka jaunākajā sankciju kārtā rosināts vērsties pret visu tā dēvētās ēnu flotes ekosistēmu, piemēram, finanšu, juridiskajiem pakalpojumiem. “Visi tā saucamie iespējotāji un apkalpotāji,” viņa sacīja, uzsverot, ka tiks skartas arī trešās valstis. Tāpat rosināts pastiprināt sankcijas pret Krievijas finanšu sistēmu, jo diezgan daudz šīs valsts finanšu institūciju šobrīd nav sankciju sarakstos, kā arī plānots skart kriptosistēmu, iezīmēja ministre. Vienlaikus ir priekšlikums par jūras pakalpojumu aizliegumu. Ministre gan uzsvēra, ka par visu vēl jāpanāk vienošanās.