Aukstais janvāris rada bažas par apkures rēķiniem

Šī gada janvāris Latvijā ir bijis viens no aukstākajiem pēdējo 15 gadu laikā, radot būtisku siltumenerģijas patēriņa pieaugumu un prognozējot ievērojami augstākus apkures rēķinus mājsaimniecībām. Paredzams, ka siltumenerģijas patēriņš Rīgā vien janvārī pieaugs par aptuveni 60% salīdzinājumā ar decembri.

Lai gan precīzi rēķini būs atkarīgi no ēku energoefektivitātes, jau tagad skaidrs, ka strauji pieaugušais maksājumu slogs rada nopietnas bažas par iedzīvotāju spēju norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem.

Valdības reakcija un plānotās darbības

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir rosinājis nekavējoties sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi, lai rastu efektīvus risinājumus iedzīvotāju atbalstam. Viņš uzsvēris nepieciešamību pēc valsts līmeņa koordinētas rīcības, norādot, ka ir svarīgi, lai cilvēki būtu pārliecināti, ka valsts viņus neatstāj vienus ar pārmērīgu rēķinu slogu.

Ministrs ir uzdevis Ekonomikas ministrijai sazināties ar Valsts enerģētiskās krīzes centru, lai sēde notiktu pēc iespējas drīzāk. Šāds sēdes formāts ir atbilstošs, lai operatīvi novērtētu situāciju un vienlaikus pieņemtu lēmumus par atbalsta pasākumiem augsto rēķinu sloga mazināšanai.

Tiek paredzēts, ka sēdē varētu tikt izskatītas dažādas iespējas, tostarp jau iepriekš īstenotie atbalsta mehānismi vai jauni risinājumi. Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, kuras uzdevums krīzes laikā ir vadīt krīzes novēršanas un tās izraisīto seku likvidēšanas pasākumus.

Klimata un enerģētikas ministra plāni

Savukārt Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) situāciju ar apkures rēķiniem plāno pārrunāt ar pašvaldību un Labklājības ministrijas pārstāvjiem.

Melnis ir uzsvēris, ka klimata pārmaiņas rada reālus zaudējumus un valstij ir jāstrādā pie klimata noturības un jāpalīdz cilvēkiem pielāgoties, lai mazinātu riskus. Viņš arī norādījis, ka sabiedrībā ir daudz mītu un dezinformācijas par klimata un enerģētikas jautājumiem, tāpēc nepieciešama skaidra komunikācija un reāli piemēri.

Iepriekšējā pieredze un iespējamie risinājumi

Latvijā jau ir bijusi pieredze ar atbalsta pasākumiem mājsaimniecībām energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma laikā. Piemēram, apkures sezonā 2022./2023. gadā tika nodrošināts atbalsts malkai, koksnes granulām, briketēm un elektroenerģijai.

Tiek izskatītas dažādas iespējas, kā palīdzēt iedzīvotājiem. Viens no priekšlikumiem ir ļaut pakāpenisku apkures rēķinu apmaksu iedzīvotājiem.

Secinājumi un prognozes

Ņemot vērā janvāra salu un prognozēto apkures izmaksu kāpumu, valdība aktīvi meklē risinājumus, lai mazinātu slogu mājsaimniecībām. Valsts enerģētiskās krīzes centra sēde un sarunas ar pašvaldību un Labklājības ministrijas pārstāvjiem ir soli šajā virzienā.

Lai gan pagaidām konkrēti atbalsta pasākumi vēl nav izziņoti, tiek solīts rīkoties ātri un atbildīgi, lai iedzīvotāji justu valsts atbalstu.