Pārliecība par MI spējām

Beļģu izstrādātājs Bernards Lambo ir radījis jaunu programmēšanas valodu “Elo” vienā diennaktī, pilnībā paļaujoties uz mākslīgā intelekta (MI) palīdzību, nevis rakstot kodu pats. Lambo izmantoja sarunvalodu modeli Claude no uzņēmuma Anthropic, lai izstrādātu savu projektu, un atklāti minējis Claude kā līdzautoru vairākos savos rakstos par “Elo”.

“Elo nav vienkārši demonstrējums tam, ka MI spēj rakstīt kodu,” skaidro Lambo. “Tā ir demonstrācija tam, ka cilvēki un mākslīgais intelekts var radīt kaut ko kopā, katram sniedzot ieguldījumu savā visspēcīgākajā jomā.”

Ambitioza radīšana ar MI

Aptuveni 24 stundu laikā Lambo un Claude kopīgi izstrādāja pilnvērtīgu izteiksmes valodu, kas ietver sevī sintaktisko analizatoru, tipu sistēmu, trīs kompilatorus, standarta bibliotēku, komandrindas interfeisa (CLI) rīku un pat tīmekļa vietni ar dokumentāciju. “Elo” ir izstrādes valoda, kas tiek kompilēta uz Ruby, JavaScript un PostgreSQL. Tās mērķis ir nodrošināt portatīvu risinājumu formu validācijai, e-komercijas pasūtījumu apstrādei un abonementu loģikas pārvaldībai.

Lambo rūpīgi dokumentējis visus vairāk nekā 100 pieprasījumus, ko viņš izmantoja, lai izveidotu “Elo”, un publicējis video, kurā apraksta šo “pārī darīšanas” (pair programming) procesu. Sākotnēji Claude strādāja ar pastāvīgu nepieciešamību pēc apstiprinājuma, taču vēlāk izstrādātājs izveidoja izolētas vides, kurās MI spēja strādāt autonomi.

Jauna darba kārtība izstrādē

“Es pārskatu plānu, pārbaudīju testēšanas stratēģiju un tad ļauju Claude strādāt pašam. Tas ir līdzīgi kā strādāt par vadošo izstrādātāju vai kā CTO+QA, bet ievērojami ātrāk,” atzīst Lambo. Viņš gan piebilst, ka pašreiz Claude ir vairāk piemērots pieredzējušiem izstrādātājiem, nevis iesācējiem. “Bez dziļas ekspertīzes jūs iegūsiet nekontrolējamu un neremontējamu kodu.”

Izmaksas šim inovatīvajam projektam galvenokārt sastāv no izstrādes laika (vai precīzāk – vadības laika) un aptuveni 180 eiro par mēneša abonementu Claude Max.

Nevienas pirmās reizes

Bernards Lambo, kurš ir arī uzņēmuma Klaro Cards dibinātājs un tehniskais direktors, kā arī lietotņu izstrādes konsultāciju uzņēmuma Enspiri ģenerāldirektors, nav pirmais, kurš izveidojis programmēšanas valodu ar MI palīdzību. Pagājušajā gadā Stīvs Klābnīks ir palaidis valodu “Rue”, bet Džefrijs Hantlijs – “Cursed”. Pirms tam izstrādātājs Avitāls Tamirs publicēja ar Claude ģenerētu valodu “Server”, gan ar piezīmi, ka kods nav paredzēts reālai lietošanai.

Claude nav vienīgais MI piemērs programmēšanas jomā. Uzņēmums Cursor ir izstrādājis pārlūkprogrammas bāzi, izmantojot OpenAI GPT-5.2, un izstrādātājs Ola Preuss radījis teksta redaktoru “Ferrite” Rust valodā, izmantojot Cursor ar Claude. Lai gan ne visi izstrādātāju eksperimenti ir vainagojušies panākumiem, Lambo atzīst, ka Claude reizēm kļūdās, taču uzskata to par pieņemamu cenu par sasniegto produktivitāti.

MI kā instrumentu daudzveidotājs

“Claude zina gandrīz visus tehnoloģiskos stakus, prot strādāt ar Linux rīkiem un dara to desmit reizes ātrāk nekā es,” atzīst Lambo, piebilstot, ka MI ir ļāvis viņam strādāt ar tehnoloģijām, kuras iepriekš nezināja. “Es biju full-stack izstrādātājs zināmās valodās. Tagad esmu full-stack++, spēju strādāt pat ar tām tehnoloģijām, kuras gandrīz nepazīstu.”