Uz to, ka process ir iekavēts norāda arī “Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece. Viņa teic, ka ES fondu apgūšanas process kopumā Latvijā diemžēl joprojām notiek viļņveidīgi. “Katrs plānošanas periods iekustas ļoti lēni, savukārt tuvāk perioda beigām redzam dažus gadus ar ļoti aktīvu projektu īstenošanu. Šādos apstākļos strauji aug pieprasījums, un tas rada spiedienu uz resursu pieejamību, piemēram, darbaspēku, projektēšanas un būvniecības jaudām. Rezultātā var pieaugt izmaksas, rodas pārslogojums un veidojas “pudeles kakli,” kas kavē projektu ieviešanu un vēl vairāk pastiprina cikliskumu,” skaidro ekonomiste. Šāda, pēc ekspertes teiktā, saraustīta finansējuma apguve nelabvēlīgi ietekmē arī nozaru spēju plānot investīcijas un jaudas ilgākā termiņā, kā arī svārsta ekonomikas rādītājus.
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis uzskata, ka ES Kohēzijas politikas finansējums jau šobrīd sniedz nozīmīgu un izmērāmu ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē, uzņēmumu konkurētspējas kāpināšanā un reģionālās nevienlīdzības mazināšanā.