Trampa jaunā “Miera padome” oficiāli nodibināta Davosā
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien Pasaules ekonomikas forumā Davosā oficiāli izveidojis savu iniciēto “Miera padomi”, parakstot dibināšanas dokumentu. Šī jaunā struktūra, kuras sākotnējais mērķis bija risināt konfliktu Gazas joslā, tagad iecerēta plašākai starptautisku konfliktu risināšanai, sadarbojoties ar Apvienotajām Nācijām (ANO). Kā ziņo telekanāls TV3, Tramps ceremonijā paziņoja: “Pasaulē būs miers,” un uzsvēra, ka padomei ir potenciāls kļūt par vienu no nozīmīgākajām pasaules struktūrām. Viņš gan iepriekš ir kritizējis ANO, neizslēdzot, ka jaunā padome to varētu aizstāt, taču tagad norādījis uz sadarbības iespējām.
Dalībvalstu sastāvs un finansēšanas modelis
Lai gan Tramps apgalvo, ka daudzas valstis vēlas pievienoties, Rietumu sabiedrotie pret padomi izturas piesardzīgi, un tās statūti ir izraisījuši šaubas par padomes kompetenci, pārvaldību un atbilstību ANO Harta. Valstīm, kas vēlas iegūt pastāvīgu dalību, ir jāiegulda vismaz viens miljards ASV dolāru.. Citas valstis varēs būt dalībnieces ar trīs gadu pilnvaru termiņu, kas pagarināms pēc priekšsēdētāja lēmuma.. Līdz šim aptuveni 60 valstis ir saņēmušas uzaicinājumu.. Starp piekritušajām valstīm ir Albānija, Apvienotie Arābu Emirāti, Argentīna, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ēģipte, Izraēla, Katara, Maroka, Pakistāna, Saūda Arābija, Turcija un Vjetnama.. Krievija un Ķīna tika uzaicinātas, bet vēl nav stingri apņēmušās iesaistīties..
Eiropas valstu reakcija un šaubas
Vienīgās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kas pievienojušās “Miera padomei”, ir Ungārija un Bulgārija.. Eiropas līderi, tostarp Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, pauž nopietnas šaubas par padomes statūtiem un tās kompetenci.. Francija uzskata, ka padomes harta ir nesavienojama ar tās starptautiskajām saistībām, īpaši ar dalību ANO. Daudzas ASV sabiedrotās kritizē uzaicinājumus autoritāriem līderiem, piemēram, Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, uzskatot, ka šādi dalībnieki nevar nodrošināt uzticamu miera forumu.. Polija ir kategoriski noraidījusi iespēju maksāt miljardu dolāru par dalību, norādot, ka valstij ir svarīgāki budžeta izdevumi..
Padomes mērķi un kritika
Sākotnēji “Miera padomes” pilnvaras bija saistītas ar Gazas joslas konflikta noregulēšanu un atjaunošanu. Tomēr padomes hartā vairs netiek pieminēta Gaza, kas liecina par plašākām ambīcijām risināt konfliktus visā pasaulē. Kritiķi uzskata, ka šī iniciatīva ir izaicinājums ANO un varētu konkurēt ar tās lomu pasaules politikā.. Padomes dibināšana notika “īstā Trampa stilā” – vispirms tika paziņots par struktūru ar mūžīgu priekšsēdētāju pašu Trampu, tad izsūtīti uzaicinājumi ar dalības maksu, bet par padomes darbību un mērķiem domāts tiks vēlāk..]