Vienlaikus Krievija ir saskārusies ar atsevišķiem militāri industriālā kompleksa ražošanas trūkumiem, piemēram, paļāvību uz importu, kā arī pieejamā darbaspēka un ražošanas jaudas ierobežojumiem. Trūkumus daļēji risina finansējums. Turpmāko gadu federālā budžeta plāni norāda uz teju nemainīgu apņēmību turpināt bruņojuma ražošanu un militāri industriālā kompleksa spēju izvēršanu.
Karš un ekonomikas militarizācija Krievijā ir radījusi politiski un ekonomiski ieinteresētu personu loku, kas gūst labumu no karadarbības, papildus apgrūtinot militāro tēriņu un militarizācijas samazinājumu nākotnē. Bruņojuma ražošanas pieprasījums saglabājas nemainīgi augsts, un nozare ar vairāk nekā 6000 tiešā vai netiešā veidā iesaistītu uzņēmumu veicina turpmāku Krievijas ekonomikas atkarību no augstiem militārajiem tēriņiem, secinājis SAB.
Ņemot vērā nepieciešamību atjaunot karā noplicinātās bruņojuma rezerves, kā arī militārās ražošanas nozīmi tautsaimniecībā, militarizēta ekonomika Krievijā saglabāsies pat pēc kara Ukrainā noslēguma, uzskata SAB.
Ļoti iespējams, ka Maskava īstenos pakāpenisku militāro tēriņu sarukumu, lai mazinātu ekonomiskās nestabilitātes riskus, vienlaikus atjaunojot militārās spējas. Lai arī Krievijas izvērstās militārās ražošanas spējas uzskatāmas par tehnoloģiski vienkāršākām, valsts ekonomikas militarizācijas uzturēšana turpinās radīt apdraudējumu pat pēc kara Ukrainā noslēguma.
SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm, kas veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras uzraudzību, kā arī veic un kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.