Pēdējie Krievijas uzbrukumi Ukrainai
Naktī uz sestdienu, 25. janvāri, Ukrainas galvaspilsēta Kijiva un valsts ziemeļaustrumu pilsēta Harkiva atkal piedzīvojušas masīvus Krievijas bruņoto spēku uzbrukumus. Kā ziņo telekanāls TV3, šajos uzbrukumos nogalināts viens cilvēks, bet ievainoti vismaz 15. Precīzs cietušo skaits tiek precizēts. Pēc sākotnējās informācijas, Harkivā reģistrēti 25 sprādzieni desmit vietās, un desmitiem cilvēku nācies evakuēties no bojātajām ēkām. Tiek ziņots par bojātām dzīvojamām mājām un infrastruktūru.
Kijivā uzbrukumu rezultātā ir nodarīti postījumi vairākos rajonos, ziņots par bojātām ēkām un izcēlušiem ugunsgrēkiem. Vairāk nekā 4000 dzīvojamo ēku, kas veido aptuveni trešdaļu no galvaspilsētas, palikušas bez elektrības. Starp bojāgājušajiem ir arī kāds cilvēks, kura mirstīgās atliekas tika atrastas drupās. Vairāki desmiti cilvēku guvuši ievainojumus, tostarp divi bērni. Glābšanas dienesti strādā, lai evakuētu cilvēkus no sabrukušo ēku drupām. Harkivā ievainoto skaits sasniedzis 27 cilvēkus.
Enerģētikas krīze Ukrainā padziļinās
Šie jaunākie uzbrukumi notiek laikā, kad Krievija turpina savus centienus vājināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, kas šoziem jau ir smagi cietusi. Lēsts, ka aptuveni 80 % Ukrainas teritorijas šobrīd saskaras ar elektroenerģijas padeves ārkārtas pārtraukumiem. Krievijas karaspēks aizvadītajā naktī ir izmantojis gan dronus, gan raķetes, cenšoties nodarīt maksimālus postījumus. Šādi masveida uzbrukumi ir kļuvuši par regulāru parādību, atstājot dziļas sekas uz civiliedzīvotājiem un kritisko infrastruktūru.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš norādījis, ka Krievija pēdējās nedēļās veikusi vairāk nekā 1700 dronu, 1380 bumbu un 69 raķešu triecienus. Tiek ziņots, ka Krievija arī sākusi pret Ukrainu izmantot jaunas, 2026. gadā ražotas raķetes, tostarp “Cirkon” tipa spārnotās raķetes.
Miera sarunas Apvienotajos Arābu Emirātos
Tikmēr Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) sestdien, 25. janvārī, noslēgušās Ukrainas, Krievijas un ASV delegāciju sarunu otrā kārta. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarunas raksturojis kā konstruktīvas diskusijas par “iespējamiem kara izbeigšanas parametriem”. Viņš arī norādījis, ka sarunas varētu turpināties jau nākamnedēļ.
Šīs trīspusējās sarunas ir pirmais zināmais gadījums, kad ASV administrācijas amatpersonas vienlaikus tikušās ar Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem, Vašingtonai turpinot centienus panākt Krievijas sāktā kara izbeigšanu. “Visas puses vienojās ziņot savām galvaspilsētām par katru sarunu aspektu un saskaņot turpmākos soļus ar saviem līderiem,” platformā “Telegram” pavēstīja Zelenskis. Viņš uzsvēris, ka pastāv “sapratne par to, ka ir nepieciešama amerikāņu uzraudzība un kontrole pār kara izbeigšanas procesu un reālas drošības nodrošināšanu”. Sarunās piedalījās ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un viņa znots Džareds Kušners, Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs un citas amatpersonas.
Latvijas nostāja un starptautiskais atbalsts
Latvija stingri nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un turpinās sniegt atbalstu. Latvija plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tāpat Latvija uzsver nepieciešamību palielināt militāro atbalstu Ukrainai, tostarp nodrošinot munīciju un tālās darbības precīza mērķējuma ieročus. Valsts arī atbalsta iesaldēto Krievijas aktīvu novirzīšanu Ukrainas atbalstam un reparācijām. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ir uzsvērusi, ka “Krievija turpina agresiju, mērķējot pa civilo infrastruktūru un nevainīgiem Ukrainas iedzīvotājiem, un nav nevienas indikācijas par tās gatavību mieram. Tikai un vienīgi Krievija ir šķērslis ilgtspiecīga un taisnīga miera panākšanai Ukrainā.”
Latvija atbalsta arī Ukrainas centienus iegūt ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekļa vietu 2026.-2027. gada termiņam. Abas valstis ir parakstījušas Vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, kas paredz turpināt strādāt, lai nodrošinātu, ka Krievijas izmaksas saistībā ar tās agresiju turpina pieaugt, tostarp ar sankciju un eksporta kontroles palīdzību.
Situācijas skaidrojums un nākotnes perspektīvas
Šie notikumi notiek laikā, kad starptautiskā sabiedrība arvien vairāk pauž bažas par Krievijas agresijas turpināšanos un tās postošajām sekām Ukrainā. Kamēr notiek miera sarunas, Krievija turpina militārās operācijas, radot humanitāro krīzi un papildus postījumus. Eksperti brīdina, ka karš Ukrainā turpināsies arī 2026. gadā, un Krievija, iespējams, neapmierināsies vienīgi ar okupēto teritoriju kontroli. Tiek prognozēts, ka Krievija varētu turpināt veikt masveida uzbrukumus, izmantojot gan raķetes, gan dronus, lai panāktu savus mērķus. Latvijas nostāja ir skaidra – atbalsts Ukrainai un sankciju spiediens uz agresoru ir nepieciešami, lai panāktu taisnīgu mieru.