Latvijas Ārpolitikas institūts prognozē sarežģītu 2026. gadu
Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) sagatavojis prognozes par 2026. gadu, uzsverot, ka valstīm, tostarp Latvijai, ir jābūt gatavām jebkuram attīstības scenārijam. Kā ziņo telekanāls TV3, institūta pētījumā par Latvijas ārējo un drošības politiku 2026. gadā, ko rediģē Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova un Kārlis Bukovskis, norādīts uz globālās politikas mainīgumu un jaunas pasaules nekārtības veidošanos. Pagājušais gads, 2025., tika raksturots kā sarežģīts un neparedzams, kur notikumi mainījās teju ik stundu. Šī dinamika turpināsies, pieprasot pastiprinātu gatavību no Latvijas.
Globālās un Eiropas drošības izaicinājumi
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) publiskotais 2025. gada darbības pārskats atklāj, ka Krievijas radītie drošības izaicinājumi Eiropā strauji pieaug, lai gan tiešus militārus draudus Latvijai pašlaik nerada. Krievijas stratēģiskais mērķis ir mazināt Rietumu ietekmi, pozicionējot sevi kā valsti, kas ir tiešā konfliktā ar Rietumiem gan Ukrainā, gan globālā un ideoloģiskā dimensijā. Šī draudu uztvere padara Eiropas drošības situāciju aizvien nestabilāku. Krievija turpina izmantot hibrīdapdraudējuma instrumentus un pielāgot jaunus, tostarp juridisko mehānismu izmantošanu, lai diskreditētu Latviju un radītu starptautisku spiedienu. Tiek prognozēts, ka Krievija saglabās militāru spiedienu pret kaimiņvalstīm un NATO, un tās ekonomikas militarizācija turpināsies pat pēc kara Ukrainā izbeigšanas. Lai gan Latvijai tiešu militāru draudu nav, sabiedrotie uzsver nepieciešamību stiprināt Latvijas drošību un NATO spēku klātbūtni reģionā. Ārlietu ministre Baiba Braže uzsvērusi, ka Krievija ir ilgtermiņa drauds eiroatlantiskajai drošībai, un Latvija turpinās izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju, lai panāktu mieru caur spēku, īpaši izmantojot sankcijas. Viņa arī norādīja, ka Latvija, esot ANO Drošības padomē, izmantos šo platformu, lai atspēkotu Krievijas dezinformāciju un izceltu Krievijas agresiju pret Ukrainu. Eiropas perspektīvas 2026. gadā ir sarežģītas; tiek prognozēts, ka Eiropas ekonomika saskarsies ar strukturāliem spiedieniem, ko radīs augsts valstu parāds, lēna produktivitātes izaugsme un demogrāfiskā novecošanās. Papildus tam Eiropas rūpniecība cietīs no augstām enerģijas izmaksām un konkurences no citām pasaules valstīm. Lai gan ASV un daļa Āzijas valstu prognozē dinamiski augstāku izaugsmi, Eiropai būs grūts pielāgošanās periods.
Latvijas ekonomikas perspektīvas 2026. gadā
Par spīti globālajiem izaicinājumiem, Latvijas ekonomikas perspektīvas 2026. gadā tiek vērtētas kā mēreni pozitīvas. Pēc 2025. gada stagnācijas prognozēts, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums sasniegs aptuveni 2,0%, samazinoties izaugsmes atšķirībai ar Lietuvu, kas joprojām saglabās labākus izaugsmes tempus (ap 2,5%). Igaunijas IKP pieaugums prognozēts līdzīgs Latvijas – ap 2,0–2,3%. Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis saglabāsies vēsturiski zems, radot izaicinājumus darba tirgū, kas varētu rosināt diskusijas par imigrācijas politikas maiņu un darba tirgus atvēršanu ārvalstu darba ņēmējiem. Gaidāms bruto algu pieaugums par aptuveni 6%, kas, paliekot zemākai inflācijai (ap 2%), uzlabos iedzīvotāju pirktspēju un stimulēs iekšējo patēriņu. Tomēr jāņem vērā arī riski: ekonomikas atkarība no eksporta uz Vāciju, kas pati saskaras ar strukturālām grūtībām, un neziņa par ASV tarifu ietekmi. Latvijas valsts budžets 2026.–2028. gadam plānots ar deficītu 3,3% apmērā no IKP, galvenokārt prioritizējot aizsardzības un drošības jomu, ko atļauj ES fiskālie nosacījumi. Vienlaikus paredzēti izdevumu samazinājumi citās jomās, lai gan plānots ievērojams ārējā parāda apkalpošanas izdevumu pieaugums.
Politiskās un sociālās pārmaiņas
2026. gadā plānots ieviest būtiskas sociālās jomas pārmaiņas, tostarp palielinātus pabalstus bērniem un audžuģimenēm, precizēt pensiju aprēķinus un sociālās apdrošināšanas sistēmu. Tāpat paredzēts minimālās algas palielinājums, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni un stiprinātu sociālo drošību. Tomēr politiskā vide Latvijā joprojām saskaras ar izaicinājumiem. Nesaskaņotības ārpolitikas jautājumos, piemēram, attiecībā uz vēstuli par ASV prezidenta Donalda Trampa Nobela Miera prēmijas kandidatūru, liecina par politiskās elites sašķeltību un vienotības trūkumu stratēģisko mērķu definēšanā. Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns norādījis, ka šāda rīcība bez plašākas saskaņošanas rada nevajadzīgas skaidrošanās un parāda nespēju vienoties par kopīgiem stratēģiskiem mērķiem, kas ir īpaši svarīgi valstīm ar sarežģītu ģeopolitisko stāvokli. Savukārt bijušais Valsts prezidents Egils Levits pauž, ka Eiropai ir potenciāls kļūt par vienu no pasaules spēka centriem, taču tas prasa radikālas izmaiņas ārpolitikā un gatavību stāties pretī agresīviem, autokrātiskiem režīmiem, pārejot no skatītāja lomas uz aktīva spēlētāja lomu pasaules politikā.
Nobeigums: gatavība neparedzētajam
Latvijas Ārpolitikas institūta prognozes 2026. gadam uzsver nepieciešamību pēc nepārtrauktas gatavības jebkuram scenārijam, reaģējot uz globālās politikas un drošības vides mainīgumu. Gan starptautiskajā arēnā, gan iekšpolitikā Latvija saskarsies ar dažādiem izaicinājumiem, sākot no drošības politikas līdz ekonomikas attīstībai un sociālajām pārmaiņām. Pašreizējā nestabilā situācijā ir svarīgi saglabāt politisko vienotību un stratēģisku skatījumu, lai veiksmīgi virzītos uz priekšu un nodrošinātu valsts un tās iedzīvotāju labklājību.