Latviešu simfoniskās mūzikas tradīcijai – 20 gadi
Kā ziņo avīze Diena, 2025. gada 24. janvārī Latvijas Nacionālajā operā notika ikgadējais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, atzīmējot jau divdesmit gadus kopš tradīcijas aizsākuma. Šis vērienīgais notikums, kas radies no mūzikas vēsturnieka Arnol da Klotiņa iniciatīvas 2005. gadā, pulcē visus Latvijas profesionālos simfoniskos orķestrus uz vienas skatuves. Lielkoncerts cenšas piešķirt jaunu elpu gan sen piemirstām klasiskām vērtībām, gan pievērsties mūsdienu meistardarbiem, vienlaikus godinot Latvijas komponistus – jubilārus. Šogad pasākums notika Latvijas Nacionālajā operā, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad tradicionālā norises vieta bija Lielā ģilde. Šī gada lielkoncerts dāvāja klausītājiem iespēju dzirdēt divus jaunus latviešu simfoniskās mūzikas jaundarbus.
Orķestru un jaunrades dialogs
Koncertā uzstājās četri Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri: Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Guntis Kuzmas vadībā, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga diriģenta Normunds Šnē vadībā, Latvijas Nacionālās operas orķestris diriģenta Mārtiņš Ozoliņa vadībā un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Aivis Greters vadībā. Vakaru atklāja Liepājas Simfoniskais orķestris ar Artura Maskata tango “Augusta zvaigznes”, kas nesen piedzīvojis pirmatskaņojumu koncertzālē “Lielais dzintars”. Tāpat skanēja Andris Dzenītis Otrā simfonija “Silts vējš”, kas iepriekšējos gados saņēmusi Lielo mūzikas balvu kā gada jaundarbs. Jāņa Petraškeviča Vijoļkoncertu “vārdi ar izzudušiem burtiem” pirmatskaņoja Normunds Šnē vadītais kamerorķestris Sinfonietta Rīga kopā ar vijolnieci Magdalēnu Geku.
Godinot pagātni un tagadni
Latvijas Nacionālās operas orķestris diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā pieminēja nesen mūžībā aizgājušo Romualdu Kalsonu ar tango no kinofilmas “Šīs bīstamās balkona durvis” un atskaņoja fragmentu no Arvīda Žilinska klavierkoncerta, kurā kā solists piedalījās komponista mazmazdēls Matīss Žilinskis. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Aivis Greters vadībā atskaņoja Aleksandra Avrameca jaundarbu “Ausma”, kā arī Pētera Plakida skaņdarbu “Vēl viena Vēbera opera”, kurā klarnetes solo izpildīja Mārtiņš Circenis. Vakara gaitā izskanēja arī Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”.
Orķestru jubilejas un nākotnes perspektīvas
2025. gada koncertsezona iezīmē nozīmīgus gadskaitļus vairākiem Latvijas profesionālajiem simfoniskajiem orķestriem. Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga svin savu 20. jubileju, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris atzīmē simto koncertsezonu, bet Liepājas Simfoniskais orķestris turpina savu 145. darba sezonu. Šie jubilejas notikumi apliecina simfoniskās mūzikas nozīmīgo lomu Latvijas kultūras ainavā un orķestru nepārtraukto attīstību un sniegumu. Koncertu vadīja Orests Silabriedis, un tiešraidi nodrošināja Latvijas Radio 3 “Klasika”, piedāvājot starpbrīdī sarunas ar koncerta dalībniekiem, komponistiem un mūzikas vēsturniekiem.