Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju apzinīgi izvēlējušies pensiju 2. līmeņa plānu
2025. gada nogalē veiktās aptaujas dati, ko pasūtījis Latvijas Banka, atklāj, ka 56% Latvijas iedzīvotāju ir apzināti izvēlējušies savu pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, tas liecina, ka lielākā daļa cilvēku, kuri veido pensijas uzkrājumus, ir ņēmuši vērā ieteikumu atbildīgi izturēties pret savu pensijas kapitālu. Apzināta un piemērota plāna izvēle ilgtermiņā var palīdzēt uzkrāt būtiski vairāk.
Šīs izmaiņas pensiju 2. līmeņa sistēmā notika ar 2024. gada 1. jūliju, kad tika ieviestas pārmaiņas, lai dalībnieki būtu labāk informēti par viņiem atbilstošiem ieguldījumu plāniem. Pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem tagad ir pienākums izvērtēt, vai dalībnieks izmanto savam vecumam un vajadzībām atbilstošu ieguldījumu plānu. Ja tiek konstatētas neatbilstības, pārvaldītājs par to informē un iesaka piemērotāko plānu. Tāpat novērots, ka aizvien vairāk pensiju 2. līmeņa dalībnieku izvēlas uzkrāt līdzekļus augsta riska ieguldījumu plānos, kas ilgtermiņā potenciāli var sniegt lielāku ienesīgumu. Dalībnieku īpatsvars, kuri izvēlas ieguldīt augsta riska plānos, kopš 2024. gada 1. jūlija ir audzis no 33% līdz 45%.
Finansiālās sekas un aprēķini
Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka atbilstošas ieguldījumu plāna izvēle pusotra gada laikā ir palielinājusi pensiju 2. līmeņa uzkrājumus vismaz par 37,5 miljoniem eiro. Tas uzsver apzinīgas izvēles nozīmi ilgtermiņā.
Tiek norādīts, ka cilvēks, kurš saņem vidējo algu un visu darba mūžu uzkrāj savam vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā, pensiju 2. līmenī var uzkrāt aptuveni 760 000 eiro. Savukārt, ja uzkrājums tiek veikts tikai vidēja riska plānā, gala summa var būt aptuveni divas reizes mazāka, bet zema riska plānā – pat trīs reizes mazāka. Šie aprēķini demonstrē, cik liela ir atšķirība atkarībā no izvēlētā plāna riska līmeņa un piemērotības.
Pensiju sistēmas izmaiņas un tendences
Ar 2024. gada 1. jūliju pensiju 2. līmeņa regulējumā tika ieviestas būtiskas pārmaiņas, kuru mērķis ir nodrošināt dalībniekus ar labāku informāciju par viņiem atbilstošiem ieguldījumu plāniem. Pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem tagad ir pienākums izvērtēt katra dalībnieka izmantoto plānu attiecībā pret viņa vecumu un vajadzībām. Ja tiek konstatētas neatbilstības, pārvaldītājiem ir jāinformē dalībnieks un jāiesaka piemērotākais ieguldījumu plāns. Šis pasākums ir vērsts uz to, lai palīdzētu cilvēkiem maksimāli efektīvi veidot savus pensijas uzkrājumus.
Kā papildu tendence tiek novērots, ka aizvien vairāk pensiju 2. līmeņa dalībnieku izvēlas uzkrāt līdzekļus augsta riska ieguldījumu plānos. Šāda izvēle ilgtermiņā var sniegt lielāku ienesīgumu, lai gan, protams, ir saistīta arī ar lielāku risku. Dalībnieku īpatsvars, kuri izvēlas ieguldīt augsta riska plānos, kopš 2024. gada 1. jūlija ir audzis no 33% līdz 45%, kas norāda uz lielāku tendenci uzņemties risku cerībā uz augstāku atdevi.
Apzinīgas izvēles nozīme
Latvijas Banka uzsver, ka apzināta izvēle šodien var būtiski ietekmēt uzkrājumu nākotnē. Pensiju 1. un 2. līmenis Latvijā ir obligāts, un iedzīvotāji tiek aicināti neizturēties vieglprātīgi pret iespēju veidot nodrošinātas vecumdienas. Ir svarīgi pārliecināties, ka izvēlētais ieguldījumu plāns atbilst vecumam un individuālajām vajadzībām. Ja nepieciešams, savu pensiju 2. līmeņa plānu var nomainīt, izmantojot portālu Latvija.lv.
Šī tendence liecina par pieaugošu izpratni sabiedrībā par pensijas uzkrājumu veidošanas nozīmi un aktīvāku iesaisti savu finanšu nākotnes plānošanā. Apzinīga rīcība ar pensiju kapitālu ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var nodrošināt finansiāli stabilas vecumdienas.
Vispārējais konteksts un nākotnes perspektīvas
Pensiju sistēmas 2. līmenis Latvijā ir obligāts tiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, un tajā tiek novirzīti 5% no bruto darba algas. Šis līmenis ļauj veidot papildu uzkrājumus, ko pārvaldītāji iegulda finanšu tirgos, lai palielinātu pensijas apmēru. Tendence aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlēties augsta riska plānus varētu būt saistīta ar vēlmi gūt lielāku atdevi ilgtermiņā, īpaši jaunākiem cilvēkiem, kuriem ir vairāk laika kompensēt potenciālos īstermiņa zaudējumus. Paredzams, ka šāda apzinīgāka pieeja pensiju plānu izvēlei nākotnē varētu pozitīvi ietekmēt kopējo nodrošinātības līmeni Latvijas iedzīvotāju vidū.