Foto: Ingūna Johansone

“Vai tiešām Valkas novadu varētu pievienot kādam kaimiņu novadam?” tā šonedēļ jautājis ne viens vien novada iedzīvotājs, kurš dzirdējis Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (“Jaunā Vienotība”) publiskos izteikumus par iespējamo Valkas novada pievienošanu kādam no blakus esošajiem novadiem. Ministrs gan konkrēti nenosauc, vai Valkas novadu varētu pievienot Smiltenes vai Valmieras novadam vai citas konkrētākas detaļas. Šis pieļāvums izteikts drīzāk kā brīdinājums un varētu notikt gadījumā, ja Latvijā iedzīvotāju skaita ziņā mazākā pašvaldība nespēšot tik galā ar budžeta situāciju.

Rakstā, kur ministrs dalījies savās pārdomās, izskanēja arī apgalvojums, ka VARAM ministrija esot informēta par problēmām Valkas novadā. Tās esot saistītas ar siltumapgādes situāciju un to, ka pašvaldība uzņēmusies būtiskas finansiālas saistības pret privātu siltuma ražotāju, kas ir radījis būtiskas naudas plūsmas problēmas.

“Ja Valka ilglaicīgi nevarēs tikt galā ar budžetu, tad ir jautājums par Valkas pievienošanu vienam vai otram lielākam novadam, kas atrodas tiešā tuvumā,” medijiem atzinis R. Čudars, piebilstot, ka Valka ir viens no mazākajiem novadiem un jau administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gadā bija jautājums par to, cik ekonomiski pamatots ir atsevišķs Valkas novads, ņemot vērā teritorijas apjomu un iedzīvotāju skaitu.

Valkas novada pašvaldības priekšsēdētājs Vents Armands Krau­klis “Ziemeļlatvijai” atklāj, ka jau augusta beigās Rīgā dažādās sarunās un tikšanās reizēs no cilvēkiem, kuri pārzina lielās politikas kuluārus, saņēmis brīdinājumus: “Gaidi, tev būs vairāki “sitieni”.”

V. A. Krauklis uzskata, ka R. Čudara izteikumi vairāk ir saistīti ar 2026. gadā gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

“Man kā Vidzemes partijas priekšsēdētājam bijuši dažādi signāli no dažādām partijām par sadarbības līgumu slēgšanu par kopīgu startu Saeimas vēlēšanās. Ir vēlme noskaidrot, ko saistībā ar vēlēšanām darīs Vidzemes partija. Jāatzīst, ka šogad jūlijā pašvaldību vēlēšanās Vidzemes partijai bija salīdzinoši labi rezultāti. Proti, kandidējot astoņās pašvaldībās, sešās ieguvām deputātu mandātus un divās pašvaldībās mums ir pašvaldību priekšsēdētāji. Skaidrs, ka Vidzemes vēlēšanu apgabalā tas var mainīt spēku samērus gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Ko šādos gadījumos dara? Kā saka – “sit pa galvu”,” spriež V. A. Krauklis.

Viņš arī atklāj, ka ir ierosināts vēl viens kriminālprocess saistībā ar ražošanas teritoriju “Līdumi”, kur uzņēmējdarbību attīsta vietējā zemnieku saimniecība “Jasmīni”. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka šo teritoriju un ēku atklāja 2022. gadā. Ražošanas ēka tiek izmantota bioloģisko graudu, kaltes un bioloģiskās spēkbarības sagatavošanai, fasēšanai un uzglabāšanai. Kopējās projekta izmaksas 250 198 tūkstoši eiro, tai skaitā, attiecināmās izmaksas 233 467 eiro. 160 tūkstoši eiro ir ERAF finansējums, bet 8 tūkstoši eiro valsts budžeta dotācija, bet Valkas novada pašvaldības līdzfinansējums 82 tūkstoši eiro.

“Šajā procesā esmu galvenais vainīgais, un man ir tiesības uz aizstāvību. Pat līdz šim brīdim neviena institūcija man par šo lietu pilnīgi neko nav prasījusi. Esmu saņēmis brīdinājuma signālus, ka dabūsim arī par centrālās siltumapgādes situāciju. Jā, tagad tas viss notiek. Protams, vēl viens faktors ir tas, ka visās budžeta sarunās esmu norādījis uz to, ka faktiski valsts nav izpildījusi to, ko ir solījusi.

Tad, kad bija Saeimas komisijas sēde par teritoriālo reformu, teicu ‒ ja jau Valkas novadam neļauj būt lielākiem un novada teritorijā neiekļauj blakus teritorijas, ir nepieciešams īpašs regulējums par to, ka daudzi novada iedzīvotāji strādā un maksā nodokļus Igaunijā, bet dzīvo, sūta bērnus bērnudārzos un skolās Valkas novadā. Tas joprojām nav izdarīts. Katru gadu pašvaldība uz ministrijām ir rakstījusi vēstules, bet rezultāta nav nekāda.

Nākamajā, 2026. gadā Valkas novadam budžeta pieaugums būs tikai viens procents. Tas ir zemākais Latvijā. Protams, tas ir tikai tāpēc, ka vismaz 1000 novada iedzīvotāji strādā Igaunijā. Arī Latvijas Pašvaldību savienība prasīja, lai šis jautājums beidzot tiek atrisināts. Latgales pašvaldībām valsts ir atradusi papildu finansējumu – trīs miljonus. Mums arī radās cerība, bet pēkšņi pateica – nē, Valkai mēs nedosim neko, jo, lūk, pašvaldībai ir problēmas ar maksājumiem par siltumu un vēl kas cits.

Tie jau ir vismaz desmit gadus seni stāsti, kas šodienas pašvaldības budžeta situāciju faktiski neietekmē. To zina arī VARAM, tādēļ tāda izrunāšanās nav korekta un tikai tracina cilvēkus. Godīgi sakot, es ar Čudaru arī asi padiskutēju budžeta sarunās. Viņa izteikumi novērš uzmanību no reālās problēmas, kas būtu valstij jārisina.”

Kas attiecas uz ministra R. Čudara pārmetumiem pašvaldībai par finanšu saistību uzņemšanos pret privātu siltuma ražotāju, V. A. Krauklis uzskata, ka šī lieta tiekot izstāstīta tādā manierē, kas cilvēkos radot šaubas par pašvaldības godprātīgo rīcību.

“Tas ir jau sens stāsts. Tolaik, kad privātie investori izteica vēlmi investēt pašvaldībai piederošajās katlumājās un veidot koģenerācijas staciju, investoru nosacījums bija viens. Investori redzēja, kas bija noticis ar tālaika Valkas pilsētas pašvaldības SIA “Mega”, jo šis uzņēmums bankrotēja. Investori baidījās, ka iedzīvotāji nespēs samaksāt par saņemto siltumu. Vienīgais nosacījums, kāpēc viņi būtu gatavi ieguldīt tolaik Raiņa ielas katlumājā, bija tāds, ka siltumu nopērk pašvaldība. Investori saprata, ja pašvaldība nopērk, tad arī par to samaksās.

Tolaik tas arī iedzīvotājiem nāca par labu. Pirmām kārtām – bija stabils siltuma tarifs. Faktiski pašvaldība arī daļu iedzīvotāju, kuri tobrīd nevarēja samaksāt, dotēja. Tā lielā patiesība ir tāda, ka beidzamajos gados iedzīvotāju parāds par siltumu būtiski nepieauga. Lielākā daļa iedzīvotāju parādi ir vismaz ar desmit gadus senu vēsturi. Pašvaldība lēnā garā šos parādus sāks piedzīt. Ja tolaik būtu to darījuši, visticamāk, būtu daudz brīvu dzīvokļu. Tolaik dzīvokļu cena bija salīdzinoši maza, tāpēc pašvaldības rīcībā nebija instrumenta, no kura nemaksātāji baidītos gadījumā, ja viņus izliktu no dzīvokļiem. Pašlaik Valkā labs dzīvoklis maksā 15 tūkstošus un vairāk, tāpēc šajā brīdī pašvaldība var sākt rīkoties.

Pašlaik tik ātri to nespējām uzsākt, jo mums bija palicis tikai viens jurists. Savulaik darbā pieņēmām Danielu Minajevu tikai parādu piedziņai, bet viņu faktiski izēda no šī darba. Tie paši, kas tagad domes valdošo koalīciju kritizē. Protams, ja viss šis iepriekšējos gados būtu kārtīgi darīts, iedzīvotāju parāds – vairāk nekā miljons eiro – samazinātos,” ir pārliecināts pašvaldības vadītājs.

Novada pašvaldības domes sēdē, kas notika 25. septembrī, deputāti lēma par izmaiņām siltumapgādes pakalpojuma organizēšanas kārtībā Valkas pilsētas teritorijā.

Deputāti pieņēma lēmumu mainīt siltumapgādes pakalpojuma organizēšanas kārtību Valkas pilsētā, lai nodrošinātu efektīvāku sistēmas darbību un ilgtermiņa attīstību. Galvenās izmaiņas būs tādas, ka pašvaldībai piederošo katlumāju Varoņu ielā 39 atsavinās izsolē, paredzot nosacījumus par nepārtrauktu siltumenerģijas ražošanu un piegādi vismaz 20 gadu garumā. Turklāt siltumenerģijas pārvadi, sadali un tirdzniecību pašvaldība nodos SIA “Valkas Namsaimnieks” pārziņā, kas slēgs līgumu ar pašvaldību par sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu. Turpmāk siltumapgādes tarifus izvērtēs un apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, nodrošinot neatkarīgu un objektīvu tarifu kontroli.

Šobrīd izskanējusī informācija par Valkas novada pievienošanas iespējamību citam novadam ir arī cilvēku apspriestākais temats. Domas, kā allaž, dalās, vieni uzskata, ka tas ir nepieļaujami, otri kritizē pašvaldību un raksta, ka tas jau ir gaidāms.

Vai jūs būtu gatavi savu vadīto pašvaldību apvienot ar Valkas novada pašvaldību?

Ervins Labanovskis, Smiltenes novada pašvaldības priekšsēdētājs:

– Šobrīd mēs šo jautājumu neizskatām, tāpēc nav iespējams uz to atbildēt. Faktiski šis viens ministra izteikums ir drauds Valkas novadam. Lai par šo jautājumu sāktu diskutēt, jābūt citai procedūrai. Ja kaut kas tāds tiek darīts, par to lemj valdība, nevis pašvaldības. Ja valdība par šādu apvienošanu nolemj, tad ir jāskatās,

kāda ir Valkas novada infrastruktūra, kur mācās bērni, kāda ir ekonomiskā kustība. Ko vēlas Valkas novada iedzīvotāji? Ko galu galā vēlas arī Smiltenes novada iedzīvotāji? Tas ir apjomīgs un sarežģīts process. Ir jārod atbildes, vai šāda apvienošana vispār ir iespējama. Mēs neesam nekāda karaļvalsts, kuras uzdevums būtu tikai paplašināt savu teritoriju. Pašvaldībai ir jānodrošina visi iespējamie pakalpojumi, un pārējais ir tikai risinājumi, kā to labāk izdarīt.

Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības priekšsēdētājs:

– Pirmais ir tas, ka tam, ko raksta avīzēs, tikai 10 procentus ticu. Šo izskanējušo informāciju neuztveru tā, ka man tagad par kaut ko tādu būtu jādomā vai jādara. Ministrija ar mums par neko tādu nav runājusi, un tas nav pat apspriests. Šobrīd man negribas taisīt nekādas spekulācijas un par kaut ko tādu runāt. Jau pirms četriem gadiem valdība uzzīmēja novadu robežas un pēc tam mūs aizmirsa. Pašiem ar visu bija jātiek galā. Katru dienu mēs dzirdam, ko kāds ministrs “izspļauj”. Es to neņemu vērā, kamēr nesāk ar mums runāt.

VIEDOKLIS

Valkas novada pašvaldības domes opozīcijas deputāte Baiba Karpova (“Progresīvie”):

– Kā deputāte domē strādāju gadu. Ir bijusi sajūta, ka varētu izskanēt šāds pieņēmums par Valkas novada pašvaldības pievienošanu kādam no kaimiņu novadiem. Apgrozoties starp kolēģiem, kuri strādā Rīgā un citās pašvaldībās, un zinot to finansējumu, kas kultūras nozarei piešķirts viņu pašvaldībās, kolēģi jau sen izrādīja sašutumu, kā mēs vispār spējam novadā ar tik mazu iedzīvotāju skaitu eksistēt. Arī ņemot vērā, cik finansiāli saspringti pēdējos divos gados esam dzīvojuši, to var saukt tikai par izdzīvošanu. Ja ģimenē ir jādzīvo saspringtos finanšu apstākļos, rodas liela spriedze. Šāda sajūta man ir bijusi ilgstoši, ka tāds scenārijs var draudēt, ja mēs neradīsim kādus risinājumus, kā pašvaldībā samazināt izdevumus, kā arī meklēt ceļus, kā strādāt efektīvāk. Taču jāatzīst, ka, salīdzinot ar pašreizējo finanšu situāciju, pašvaldībā ir bijuši vēl sliktāki laiki. Pašvaldībā strādāju jau 12 gadus, un ir bijuši gadi, kad, piemēram, atvaļinājuma nauda ir jāgaida divas nedēļas. Pašlaik šādas situācijas nav. Pašvaldība spēj samaksāt algas saviem darbiniekiem. Tā ir labā lieta. Sliktā lieta ir tā, ka finanšu krīzi radīja arī karš Ukrainā. Līdz ar to arī iedzīvotāju pirktspēja ir krasi kritusies. Pašvaldība ir atkarīga no ieņēmumiem un iedzīvotāju spējas samaksāt par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem. Tad, kad mums kā deputātiem sniedza informāciju par iedzīvotāju parādiem gan pagastos, gan pilsētā, jāatzīst, parādsaistības ir diezgan lielas. Ja man būtu iespēja izvēlēties, kuram kaimiņu novadam pievienoties, mana izvēle būtu par labu Smiltenes novadam. Ceru, ka Valkas novads būs pats par sevi, jo esam īpaša teritorija. Man ir žēl, ka pirms četriem gadiem Valkas novadam negribēja pievienoties Strenči, Naukšēni un Rūjiena. Kādas būtu viņu domas šobrīd par to, kā viņi jūtas, dzīvojot Valmieras novadā.

APTAUJA

Vai Valkas novadam jādzīvo patstāvīgi vai tas jāpievieno kādam no kaimiņu novadiem? #SIF_MAF2025

#SIF_MAF2025

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.

Novērtē šo rakstu “Cik reāls ir ministra pieļāvums par Valkas novada pievienošanu kaimiņu novadiem?” #SIF_MAF2025