Bruņošanās sacensības un finanšu tirgu nestabilitāte
Pasaule ir sākusi jaunu bruņošanās sacensību, ko raksturo ģeopolitiskās spriedzes pieaugums un arvien lielāki aizsardzības budžeti. Neskatoties uz šo satraucošo tendenci, finanšu tirgos joprojām vērojama investoru cerība uz labu peļņu, lai gan kopumā tie piedzīvo pieaugošu trauksmi. Šī situācija liecina par sarežģītu globālo vidi, kurā drošības problēmas un ekonomiskās cerības savijas kopā. Kā ziņo avīze Diena, investori pasaules biržās saglabā augstu pieprasījumu gan pēc akcijām, gan citiem riska ieguldījumu produktiem, tādējādi uzturojot cenu kāpumu. Šis “janvāra efekts” finanšu tirgos ir novērojams arī šogad, lai gan kopumā indeksu kāpums ir pieticīgs. Tomēr Āzijas un Eiropas tirgi, piemēram, Japānas Nikkei 225 un Vācijas biržas indekss, uzrāda pozitīvākus rezultātus nekā Volstrītā.
Latvijas pozīcija pieaugošo drošības izaicinājumu priekšā
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže uzsvērusi, ka Krievija joprojām ir ilgtermiņa drauds eiroatlantiskajai drošībai. Lai gan Latvijai tiešu militāro draudu nav, valsts turpina stiprināt savu drošību un sadarbību ar NATO sabiedrotajiem. Latvijas aizsardzības budžets 2026. gadam plānots 2,16 miljardu eiro apmērā, kas veido gandrīz 5% no IKP, apliecinot valsts drošības kā galvenās prioritātes statusu. Šie ieguldījumi paredzēti kaujas spēju attīstībai, militārās infrastruktūras modernizācijai un vietējās aizsardzības industrijas izaugsmei. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ziņojums par 2025. gadu norāda, ka Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai pieaug, lai gan tiešu militāru apdraudējumu Latvijai pašlaik nav.
Starptautiskā drošības vide un NATO loma
Globālā drošības vide kļūst aizvien bīstamāka un mazāk prognozējama, liecina Pasaules ekonomikas foruma ziņojums “Global Risks Report 2026”. Krievijas un NATO attiecības ir sasniegušas jaunu saspīlējuma līmeni, Krievijai uztverot aliansi kā draudu. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēris, ka Eiropa nespēj sevi pilnībā aizsargāt bez ASV atbalsta, noraidot ideju par autonomu Eiropas armiju kā lieku dublēšanos. Viņš arī aicinājis ļaut Ukrainai izmantot ES piešķirtos līdzekļus ieroču iegādei no ASV.
Secinājumi un nākotnes perspektīvas
Jaunās bruņošanās sacensības un pieaugošā ģeopolitiskā spriedze liecina par sarežģītu globālo situāciju. Latvija aktīvi stiprina savu aizsardzības spējas, palielinot ieguldījumus aizsardzības budžetā un sadarbojoties ar NATO sabiedrotajiem. Tomēr finanšu tirgos investori saglabā optimismu, cerot uz peļņu, neskatoties uz kopējo trauksmi. Lai gan tiešu militāru draudu Latvijai nav, SAB brīdina par Krievijas ilgtermiņa nodomiem un pieaugošajiem riskiem. Eiropas drošības nākotne lielā mērā ir atkarīga no ciešas transatlantiskās sadarbības un spējas stāties pretī Krievijas radītajiem izaicinājumiem.