NATO ģenerālsekretārs brīdina par Eiropas drošības atkarību no ASV
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzstājies Eiropas Parlamentā ar skarbiem vārdiem, norādot, ka Eiropa nespēj sevi adekvāti aizstāvēties bez Amerikas Savienoto Valstu atbalsta. Kā ziņo telekanāls TV3, Rute aicinājis Eiropas valstis atmest ilūzijas par spēju pilnībā nodrošināt savu drošību patstāvīgi, uzsverot, ka transatlantiskā partnerība ir būtiska. Viņš aicināja Eiropas valstis dubultot aizsardzības izdevumus līdz 10% no IKP un ievērojami palielināt ieguldījumus kodolspēju stiprināšanā.
Rute uzsvēra, ka ASV kodoldrošības vairogs ir galvenais brīvības garants. Lai gan ASV apņemšanās ievērot NATO 5. panta savstarpējās aizsardzības klauzulu joprojām ir pilnīga, Vašingtona sagaida, ka Eiropas valstis palielinās savus militāros izdevumus. Tāpat ģenerālsekretārs atzina, ka arī pašām ASV ir nepieciešams spēcīgs NATO savu drošības interešu nodrošināšanai, tostarp Arktikā un Atlantijas reģionā.
ASV loma Eiropas drošībā un aizsardzības budžetu tendences
Pēdējo gadu laikā Eiropas valstu un Kanādas aizsardzības izdevumi ir pieauguši, sasniedzot vairāk nekā 559 miljardus ASV dolāru 2025. gadā. Tomēr ASV joprojām sedz aptuveni 60,2% no kopējā NATO aizsardzības budžeta, kas 2025. gadā bija apmēram 845 miljardi dolāru. Lai gan Eiropas īpatsvars ir audzis, transatlantiskajā sadalījumā ASV joprojām ir dominējošā.
Latvija ir starp līderēm NATO dalībvalstu ieguldījumos aizsardzībā, 2025. gadā novirzot 3,73% no IKP, kas ir trešais augstākais rādītājs aiz Polijas un Lietuvas. Saskaņā ar NATO jaunākajiem datiem, 2025. gadā visas dalībvalstis, izņemot Islandi, sasniedza mērķi tērēt vismaz 2% no IKP aizsardzībai.
Eiropas stratēģiskā autonomija un tās izaicinājumi
Lai gan Eiropas Savienībā aizvien biežāk izskan aicinājumi stiprināt stratēģisko autonomiju aizsardzības jomā, eksperti norāda uz izaicinājumiem. Viens no galvenajiem ir tas, ka Eiropas militārās spējas jāattīsta kopā ar ASV, nevis neatkarīgi, jo ES dalībvalstu kopējais IKP veido tikai ceturto daļu no NATO kopējā IKP. Tiek uzsvērts, ka Eiropas valstis militārajā jomā nav spējīgas pilnībā aizstāt ASV lomu.
Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, uzsvēris, ka uz ASV drošības vairogu vairs nevar paļauties tādā mērā kā līdz šim, tāpēc ES ir jāiegulda vairāk aizsardzībā. Taču viņš piebildis, ka Eiropas aizsardzības stiprināšana nenozīmē NATO aizstāšanu, bet gan ieguldījumu palielināšanu alianses ietvaros.
ASV politikas ietekme un nākotnes perspektīvas
ASV prezidenta Donalda Trampa retorika un potenciālā politikas maiņa ir radījusi bažas Eiropā par transatlantiskās partnerības nākotni. Daži eksperti uzskata, ka Trampa politika varētu vājināt NATO iekšējo vienotību. Bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir norādījis, ka Trampa izteikumi grauj visu NATO dalībvalstu drošību.
Neskatoties uz potenciālajām izmaiņām ASV politikā, Kongress cenšas saglabāt ASV militāro klātbūtni Eiropā, nosakot ierobežojumus karaspēka samazināšanai. Eiropas valstīm tiek skaidri norādīts, ka tām līdz 2027. gadam jāuzņemas lielākā daļa NATO konvencionālās aizsardzības pienākumu, pretējā gadījumā ASV varētu pārtraukt dalību dažos NATO koordinācijas mehānismos.
Gads 2026 tiek prognozēts kā izaicinājumiem bagāts Eiropai drošības un aizsardzības jomā. Eiropas Savienības galvenais izaicinājums būs aizsardzības spēju stiprināšana, tostarp militārā transporta atļauju atvieglošana un stratēģiskās autonomijas, kā arī demokrātiskās noturības palielināšana. Tomēr problēmu risināšanai nepieciešama gan ES, gan NATO dalībvalstu kopīga piepūle.