Eirozonas patērētāju noskaņojums uzlabojas
Eirozonas patērētāju noskaņojums janvārī sasniedzis augstāko līmeni kopš 2025. gada sākuma, liecina jaunākā informācija. Tas norāda uz pozitīvām tendencēm iedzīvotāju vērtējumā par savu finanšu situāciju un ekonomisko nākotni reģionā. Kārlis Purgailis, bankas “Citadele” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs, norāda, ka šis uzlabojums ir nozīmīgs signāls ekonomikas dinamikai.
Ekonomikas rādītāji un tendences
Lai gan patērētāju noskaņojums uzlabojas, vispārējā eirozonas ekonomikas aina ir daudzpusīga. Saskaņā ar sākotnējiem aprēķiniem, kopējais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) janvārī saglabājās nemainīgs 51,5 punktu līmenī, kas signalizē par mērenu ekonomisko aktivitāti. Tomēr vērojamas būtiskas atšķirības starp sektoriem. Pakalpojumu sektorā uzņēmēju optimisms ir mazinājies, PMI indeksam noslīdot līdz 51,9 punktiem, kas ir zemākais līmenis pēdējo četru mēnešu laikā. Šī tendence atšķiras Vācijas un Francijas pakalpojumu sektoros, kur novēroti pretēji virzieni – Vācijā vērojami uzlabojumi, bet Francijā situācija pasliktinās. Savukārt ražošanas sektorā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas, lai gan ražošanas PMI indekss joprojām ir zem 50 punktu atzīmes, kas norāda uz stagnāciju. Uzņēmēji joprojām ziņo par izmaksu kāpumu, īpaši ražošanas nozarē.
Globālais konteksts un inflācija
Eirozonas ekonomikas attīstību ietekmē arī globālās tendences. Ķīnas ekonomikas izaugsme ceturtajā ceturksnī palēninājās līdz 4,5% gadā, kas ir vājākais rezultāts pēdējo trīs gadu laikā. Savukārt ASV mājsaimniecību ienākumi turpināja stabili augt, tomēr pirktspēja pēdējos četros mēnešos nav uzlabojusies. Attiecībā uz inflāciju, eirozonas gada inflācija decembrī samazinājās līdz 1,9%, kas ir zem Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2% mērķa. Tomēr pakalpojumu inflācija saglabājas augsta, sasniedzot 3,4%, kas rada bažas par turpmāku cenu spiedienu. ECB prognozes paredz, ka inflācija 2026. gadā vidēji varētu būt 1,2%, bet atsevišķi analītiķi prognozē tās paliekšanu 1,9% līmenī.
Centrālo banku politika un prognozes
Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārā politika ir vērsta uz inflācijas stabilizēšanu vidējā termiņā, taču tās lēmumi par procentu likmēm tiks pieņemti, balstoties uz aktuālajiem datiem. Pašreizējās procentu likmes ir paredzēts saglabāt nemainīgas. ASV Federālās rezervju sistēma (FRS) plāno pakāpeniski samazināt politikas likmi, 2026. gada rudenī sasniedzot 3,00% līmeni. Paredzams, ka eirozonas ekonomikas izaugsme 2026. gadā būs aptuveni 1,2%. Valsts kopprodukta (IKP) izaugsme Latvijā 2026. gadā prognozēta 2,3% apmērā, ko galvenokārt balsta investīcijas.