Spriedze saistībā ar Grenlandi starp ASV un Eiropu ir mazinājusies, un šķietami ir sācies praktisks darbs pie tā, lai risinātu jautājumu par sadarbību ar ASV. Dānijas, Grenlandes un ASV amatpersonas trešdien tikās un apsprieda jaunu ietvarlīgumu par Grenlandi, mēģinot apmierināt prezidenta DonaldaTrampa vēlmi redzēt lielāku ASV klātbūtni Arktikas salā.
Aģentūra “Bloomberg” vēsta, ka ASV amatpersonas sarunu ietvaros izskata iespēju pārskatīt valsts aizsardzības līgumu ar Dāniju, lai atceltu jebkādus ierobežojumus to militārajai klātbūtnei Grenlandē.
Sākotnējā līgumā, kas parakstīts 1951. gadā un grozīts 2004. gadā, teikts, ka ASV ir “jākonsultējas ar un jāinformē” Dānija un Grenlande, pirms amerikāņi veic “jebkādas būtiskas izmaiņas ASV militārajās operācijās vai objektos Grenlandē”.
Dānijas un Grenlandes līderi šonedēļ atrodas Berlīnē un Parīzē, lai nostiprinātu Eiropas atbalstu sarunu laikā ar amerikāņiem.
ASV Valsts sekretārs Marko Rubio Senāta Ārlietu komitejas deputātiem sacīja, ka Grenlandes jautājumā “mēs šobrīd esam labā situācijā”, kamēr demokrātu likumdevēji kritizēja Trampa administrāciju par NATO sabiedroto atsvešināšanu.
KONTEKSTS:
Grenlande pēc platības ir lielākā sala pasaulē, bet uz tās ir tikai aptuveni 56 000 iedzīvotāju. Tā pieder Dānijai, bet salai ir plašas autonomijas tiesības.
Grenlandes galvaspilsēta Nūka ģeogrāfiski ir tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, un ASV valdība jau vairākkārt izrādījusi interesi par Grenlandes iegādāšanos. Grenlandē ir izvietota ASV militārā bāze.
ASV drīz pēc Otrā pasaules kara piedāvāja nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, bet Dānija noraidīja šo piedāvājumu.
ASV prezidents Donalds Tramps jau sava pirmā prezidentūras termiņa laikā atdzīvināja ideju par Grenlandes pirkšanu, bet tagad pēc atgriešanās Baltā nama saimnieka amatā viņš ar jaunu sparu ķēries pie šīs idejas popularizēšanas.
Starptautiskās politikas eksperti spriež, ka ASV interesē Grenlandes stratēģiski svarīgais izvietojums un pieeja Arktikai, kā arī derīgo izrakteņu krājumi.
Dānijas un Grenlandes amatpersonas gan uzsvērušas, ka Grenlande netiek pārdota.
2026. gada janvārī Baltais nams pavēstīja, ka Tramps izskata dažādas iespējas, kā pārņemt Grenlandi savā kontrolē, tai skaitā netiek izslēgts arī militārs risinājums. Šāds scenārijs izraisītu smagu krīzi NATO, jo gan Dānija, gan ASV ir NATO dalībvalstis.
17. janvārī Tramps paziņoja, ka plāno noteikt Dānijai, Francijai, Lielbritānijai, Nīderlandei, Norvēģijai, Somijai, Zviedrijai un Vācijai papildu 10 % muitas tarifus, sākot ar 1. februāri.
2026. gada 21. janvārī Tramps mīkstināja savu retoriku pēc Šveices pilsētā Davosā notikušām sarunām ar NATO līderi Marku Ruti. Viņš arī atcēla solītos tarifus ES valstīm.
Lai arī nav zināms, par ko vienojās ASV un NATO, sarunām pietuvināti avoti atzīmēja, ka priekšlikumos cienīta Dānijas un salas suverenitāte.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu